Pret šo valdības lēmumu protestēja tūkstošiem cilvēku, izejot demonstrācijās.
Bukarestē protestētāji sapulcējās pie valdības ēkas, saucot "zagļi" un aicinot atkāpties sociāldemokrātu valdību, kas ir pie varas nepilnu mēnesi.
Protesti notika arī citās pilsētās, tostarp Klužā-Napokā, Sibiu, Timišoarā un Jasos.
Tieslietu ministrs Florins Jordake attaisnoja šos likuma grozījumus, kas pieņemti, apejot parlamentu, un stāsies spēkā gandrīz automātiski, kā vajadzīgus, "lai pielāgotu likumdošanu konstitucionālās tiesas lēmumiem".
Kad premjerministra Sorina Grindjanu valdība janvārī publicēja šo ārkārtas dekrētu, pret to izcēlās protesti valstī un to kritizēja labēji centriskais valsts prezidents Klauss Johanniss.
"Tā ir sēru diena likuma varai, kas ir saņēmusi smagu triecienu no taisnīguma pretiniekiem un cīņā pret korupciju," otrdien paziņoja Johanniss, kurš pats bija piedalījies pirmajās demonstrācijās pret šiem grozījumiem.
Ar grozījumiem tiks dekriminalizēti amata noziegumi, kuru rezultātā radušies finansiālie zaudējumi līdz 200 000 leju (44 387 eiro).
Grozījumi ļaus izvairīties no kriminālvajāšanas sociāldemokrātu līderim Liviu Dragnjam, kurš otrdien stājās tiesas priekšā par varas ļaunprātīgu izmantošanu. Prokurori novērtējuši viņa lietā iesaistīto naudas summu ar 24 000 eiro, kas ir ievērojami zem grozījumos noteiktās robežas.
Valdība tomēr nosūtīja parlamentam apstiprināšanai apžēlošanas likumu, kas ļaus atbrīvot ieslodzītos ar soda termiņu līdz pieciem gadiem, izņemot tos, kas notiesāti par seksuāliem vai vardarbīgiem noziegumiem. Ieslodzītajiem virs 60 gadu vecuma, grūtniecēm un ieslodzītajiem ar maziem bērniem sodi tiks saīsināti uz pusi neatkarīgi no izdarītajiem noziegumiem.
Valdība iepriekš bija paziņojusi, ka ārkārtas dekrēts attieksies arī uz šo apžēlošanu.