PVV izcīnījusi 36 no 150 deputātu vietām parlamenta apakšpalātā, liecina sākotnējie rezultāti.
Rezultāti, kas tika jau prognozēti, dod iespēju Ritem, kas premjera krēslā aizvadījis jau desmit gadus, uzņemties valdības vadītāja amatu uz vēl vienu pilnvaru termiņu.
Rite jau paziņojis par gatavību darbu turpināt, norādot, ka viņam "ir pietiekami enerģijas vēl desmit gadiem".
Gaidāms, ka Rite jau šodien ievadīs sākotnējās sarunas par jaunās valdības veidošanu.
Vislielāko pārsteigumu vēlēšanās sagādājusi kreisi liberālā partija D66, kas Zigrīdas Kāgas vadībā ierindojusies otrajā vietā, izcīnot 24 mandātus, liecina sākotnējie rezultāti.
Rite atzinis, ka koalīcijas veidošana ar D66 "šķiet acīmredzama".
D66 panākumi tiek skaidroti ar līdzšinējās ārējās tirdzniecības ministres Kāgas popularitāti.
Kāga jau trešdienas vakarā izrādīja interesi atkal pievienoties Rites vadītajai daudzpartiju koalīcijai, taču ļāva noprast, ka D66 vēlētos, lai tai pievienotos vēl viena partija, kas pārstāv tā dēvētos progresīvos.
Tikmēr Gērta Vildersa vadītā labēji populistiskā Brīvības partija, pretēji prognozēm, vēlēšanās palikusi trešajā vietā.
Vēlēšanu iznākums liecina par atbalstu Rites politikai cīņā ar jaunā koronavīrusa pandēmiju, neskatoties uz augstajiem inficēšanās rādītājiem un lēno vakcinācijas tempu. D66 negaidīties panākumi arī apliecina vēlētāju atbalstu centriskajiem spēkiem.
"Nīderlandieši nav ekstrēmi, viņi ir mēreni," norādījusi Kāga.
No 37 partijām, kas startēja vēlēšanās, parlamentā iekļuvušas 17, liecina prognozes.
Tostarp parlamentā būs pārstāvētas trīs galēji labējās partijas, kas kopā ieguvušas 30 deputātu vietas, ievērojami palielinot savu pārstāvniecību salīdzinājumā ar 2017.gada vēlēšanām.
Tajā paša laikā kreisās partijas - sociāldemokrāti, sociālisti un zaļie - cietušas vērā ņemamus zaudējumus.
Galīgie balsu skaitīšanas rezultāti sagaidāmi ne agrāk kā ceturtdien.
Šoreiz pandēmijas dēļ balsošana ilga trīs dienas, taču trešdien bija vērojama īpaši liela vēlētāju aktivitāte.
Kopumā pie urnām devušies 83% balsstiesīgo, ziņo vēlēšanu amatpersonas.
Rite, kurš bijis Nīderlandes premjerministrs kopš 2010.gada, pašreiz vada pagaidu valdību kopā ar kristīgajiem demokrātiem un D66, un domājams, ka arī jauno valdību VVD veidos kopā ar šīm partijām.
Rite paziņojis, ka viņa pirmā prioritāte būs turpināt cīņu ar pandēmiju.
"Mūs gaida milzīgi izaicinājumi. Nākamajās nedēļās un mēnešos mums jāizved valsts laukā no koronavīrusa krīzes," uzsvēris Rite, paužot cerību uz ātru koalīcijas izveidošanu.
papildināta visa ziņa