Kā jau ziņots, ES līderi piektdien Briselē aizvadītajā samitā nespēja panākt vienošanos par jaunu līgumu, kas attiektos uz visām 27 bloka dalībvalstīm, lielākos iebildumus paužot tieši Lielbritānijai, jo tā vēlējās īpašas garantijas valsts finanšu sektoram. Tomēr vēlāk atlikušās 26 bloka dalībvalstis principiāli vienojās piedalīties jaunā eirozonas fiskālās disciplīnas līgumā.
"Mēs ar [Vācijas] kancleri darījām visu iespējamo, lai ļautu Lielbritānijai iesaistīties šajā līgumā. Taču tagad neapšaubāmi ir divas Eiropas," intervijā laikrakstam Le Monde skaidroja Sarkozī. "Viena [Eiropa] vēlas vairāk solidaritātes dalībvalstu starpā un vairāk uzraudzības. Otru saista tikai vienotā tirgus loģika."
Tikmēr, atbildot uz jautājumu, vai Lielbritānija joprojām paliks ES vienotajā tirgū, Sarkozī uzsvēra: "Mums Lielbritānija ir vajadzīga."
Tajā pašā laikā Francijas finanšu uzraudzības komisijas vadītājs Žans Pjērs Žujē nodēvējis Lielbritānijas premjerministra Deivida Kemerona vadīto Konservatīvo partiju par "stulbāko" labējo partiju pasaulē.
"Ir reti tādi gadījumi, kad kāda Eiropas valsts atsakās panākt vienošanos, rupji sakot, finanšu lobija spiediena ietekmē," intervijā radio sacīja Žujē. "Es domāju, ka šajā gadījumā Lielbritānijas labējie pierādījuši, ka var būt visstulbākie, jo tie nerīkojas valsts interesēs, bet gan finanšu kooperāciju interesēs."