Starptautiskās sabiedrības ieinteresētību atrisināt ieilgušo problēmu apliecina tas, ka tikšanās vidutājs būs ANO ģenerālsekretārs Antoniu Guterrešs. Ženēvā ieradīsies arī Apvienotās Karalistes, Grieķijas un Turcijas ārlietu ministri, jo tieši šīs trīs valstis kļuva par Kipras neatkarības garantiem 1960. gadā, kad salā tika izbeigta britu koloniālā pārvalde.
Pretēji Kipras grieķu vēlmei turki kategoriski nepiekrīt Eiropas Savienības līdzdalībai sarunās.
Principiālas atšķirības
Parasti pirms katra jauna Kipras sarunu raunda gaisā virmo cerības, ka līdz noregulējuma panākšanai atlicis pavisam nedaudz, raksta AP. ''Taču tagad situācija ir atšķirīga. Vēl pirms abas puses piekritušas sēsties pie oficiālā sarunu galda, noskaņojums ir drūms, jo tām vairs nav vienota redzējuma par galīgā miera līguma principiem,'' norāda ziņu aģentūra. Iepriekšējās sarunas izjuka 2017. gada vasarā, un kopš tā laika daudz kas ir mainījies.
Pagājušā gada oktobrī Ziemeļkipras prezidenta amatā ievēlētais Ersins Tatars uzskata, ka vienīgais reālais risinājums ir divu valstu mierīga līdzāspastāvēšana uz salas.
Tatara pozīciju pilnībā atbalsta Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans un šīs valsts valdība. ''Mēs uzskatām, ka nav jēgas ilgāk šķiest laiku, runājot par federālo risinājumu. Tagad būtu jāapspriež jaunas idejas un jauna vīzija,'' Turcijas ārlietu ministra Mevlita Čavušoglu pagājušās nedēļas nogalē sacīto citē interneta ziņu vietne Republicworld.com. Ar šo paziņojumu ministrs nāca klajā pēc tikšanās ar Tataru, kuras laikā tika saskaņota nostāja pirms tikšanās Ženēvā. Grieķu laikraksts Kathimerini gan norāda, ka vajadzības pēc īpašas saskaņošanas nav bijis, jo Tatars tāpat zināms kā kvēls nacionālists un Erdogana atbalstītājs.
Kipras grieķu līderis Niks Anastasiads pa ceļam uz Ženēvu viesojies Atēnās, kur ticies ar Grieķijas premjeru Kirjaku Micotaki. ''Mēs nemēģinām uzurpēt kāda tiesības. Mēs mēģinām atrast ceļu, lai abas kopienas justos droši, lai tiktu garantētas abu kopienu, visas Kipras tautas cilvēktiesības,'' Anastasiada sacīto citē AP. Starptautiski atzītās Kipras prezidents uzsvēris, ka risinājums jāmeklē ANO atbalstīto principu ietvaros, kas nozīmē salas ziemeļu un dienvidu daļas atkalapvienošanos un federācijas izveidošanu. Grieķija šādu nostāju pilnībā atbalsta, tomēr Kathimerini raksta, ka daļa valdības ministru neuzskata Kipras jautājumu par prioritāti, iespējams, arī tāpēc, ka uzskata – pušu principiāli atšķirīgo attiecību dēļ sarunas reanimēt vairs neizdosies.
ES nākas noraudzīties
Uz labvēlīgu iznākumu gan turpina cerēt ES augstais pārstāvis ārlietu un drošības jautājumos Žuzeps Borels, kurš paudis pilnīgu atbalstu ANO ģenerālsekretāra pūliņiem pierunāt abas puses sēsties pie sarunu galda. Kipras Republika un Grieķija labprāt vēlētos, lai sarunās kā vidutāji piedalītos arī Briseles pārstāvji, raksta AP.
Viņu arguments ir diezgan loģisks – tā kā Kipra ir ES dalībvalsts, nepieciešams sekot līdzi tam, lai eventuālā vienošanās atbilstu ES principiem un likumiem. Taču ne mazāk loģiskas ir Ziemeļkipras un Turcijas iebildes, uzsverot, ka ES ir ieinteresēta puse un nespēj pildīt neitrāla vidutāja funkcijas.
Vistuvāk konflikta noregulējumam abas puses bija 2004. gadā, kad toreizējā ANO ģenerālsekretāra Kofi Annana un viņa līdzgaitnieku izstrādātais plāns tika saskaņots un nodots tautas nobalsošanai. Aprīlī notikušajā referendumā pārliecinošs Kipras Republikas iedzīvotāju vairākums (76%) nobalsoja pret to, bet Kipras turku daļā vienošanos atbalstīja 64% referenduma dalībnieku, Arabnews.com, atgādina bijušais Turcijas ārlietu ministrs Jasars Jakiss. Lai gan Eiropas Savienība bija paziņojusi, ka atbalsta vienošanos, nākamajā mēnesī Kipra tika uzņemta savienībā, bet toreizējam Turcijas premjeram Erdoganam sāka rasties šaubas, vai Ankaras izvēlētais kurss uz pievienošanos ES ir pareizs. AP atzīst, ka pašlaik atrisināt Kipras problēmu būs daudz sarežģītāk nekā tūkstošgades sākumā, jo Turcija jau labu laiku uzskata sevi par patstāvīgu spēlētāju uz pasaules politiskās skatuves, pretendējot ne tikai uz reģionālas lielvaras statusu.