Sīrijas konflikts iezīmējis Eiropas Savienības (ES) nespēju tikt galā ar strauji augošajām migrantu masām. Pārpildītie bēgļu centri tādās valstīs kā Itālija, Grieķija un Bulgārija likuši valdībām saukt pēc citu valstu solidaritātes, uzņemot patvēruma meklētājus, taču Eiropa nav izrādījusi lielu vēlmi izmitināt migrantus. ES nav gatava atvērt savas robežas iebraucējiem, un eiropiešu vidū arvien vairāk pieaug bailes no migrantu pieplūduma.
Eiropa sīriešiem simbolizē miera ostu. "Mums nav cita varianta," Reuters sacīja Serbijas robežsardzes pārtvertais sīrietis, kurš kopā ar ģimeni pameta dzimto Alepo, kad sprādzienā tika iznīcināta viņa māja. "Mums vairs nav citas vietas, kurp doties."
Eiropa devusi patvērumu vairāk nekā 40 000 sīriešu bēgļu, taču lielākā daļa izmitināta divās valstīs - Vācijā un Zviedrijā. ES nav vienotas politikas, kas regulētu, kā risināt Sīrijas bēgļu krīzi, un tūkstošiem sīriešu mēģina nelegāli iekļūt Eiropā.
Izmisuma māktie gatavi atdod cilvēku kontrabandistiem visus ietaupījumus, lai iekļūtu ES teritorijā. Daudzi sēžas mazās, pārpildītās laiviņās, lai mēģinātu pārvarēt nemierīgos jūras ūdeņus, un pat vērienīgās naudas summas nesniedz garantiju, ka izdosies sasniegt Eiropas krastus.
Pilnu rakstu "Sīriešu bēgļi kļuvuši par Eiropas valstu problēmu" lasiet pirmdienas, 30.septembra, laikrakstā Diena!