Somijā, spītējot Krievijas draudiem, rosina debates par pievienošanos NATO

Nesen kādā sabiedriskās domas aptaujā tika vaicāts, vai Somijai, kurai ir 1340 kilometrus gara robežlīnija ar Krieviju, vajadzētu pievienoties NATO, vairums aptaujāto Somijas iedzīvotāju atbildējuši, ka "nē" - tikai 21% Somijas iedzīvotāju atbalsta valsts iestāšanos NATO, bet 51% ir pret to, savukārt 28% šajā jautājumā nav konkrēta nostāja.

Tomēr savu lomu šajā jautājumā var nospēlēt arī Maskavas nepārprotamie mājieni, ka šim jautājumam labāk palikt tāpat kā līdz šim.

Krievijas pašreizējais vēstnieks Somijā Pāvels Kuzņecovs par to atgādinājis savā pirmajā intervijā kopš stāšanās amatā. Laikrakstā Ilta-Sanomat viņš noraidījis, ka citām valstīm būtu jābaidās no Krievijas. Tajā pašā laikā viņš paskaidrojis: "Visi saprot, ka NATO militāro struktūru pietuvošanās mūsu robežām liktu mums attiecīgi atbildēt".

Šī Krievijas retorika gan nenozīmē, ka Somijas politiķi klusē par iespēju iestāties NATO. Kādreizējais žurnālists, tagadējais Eiropas parlamenta deputāts Nils Torvalds (Somijas Tautas partija), kurš kandidē uz Somijas prezidenta amatu, paziņojis, ka, neskatoties uz iespaidīgo robežu ar Krieviju, ir pienācis laiks viņa valstij beigt dzīvot laikmetā, kurā Krievija regulē Somijas aizsardzības lēmumus. Tieši Somijas iestāšanās NATO būs Torvalda priekšvēlēšanu kampaņas galvenais akcents. Vēlēšanas notiks 2018. gada janvārī.

"Agrāk, kad kāds Somijā runāja par virzību [uz NATO], pienāca paziņojums no Maskavas, ka "jums tas nav ļauts". (..) Es gribu pateikt, ka mums vairāk nekā iepriekš jācenšas stāvēt pašiem uz savām kājām. Ja to darām, tad esam vairāk atkarīgi no Eiropas," pauda Torvalds, kura filosofiju pamatojusi arī Vācijas kancleres Angelas Merkeles vīzija par Eiropas nākotni.

Tovalds un viņa domubiedri uzsvēruši, ka Somija jau kopš 1994. gada ir piedalījusies NATO partnerattiecībās mieram, nepārtraukti palielinot savus ieguldījumus šajā organizācijā un piedaloties militārajās mācībās un plānošanā. Tāpat tieši Helsinki veido jaunu NATO un Eiropas Savienības centru cīņai pret hibrīduzbrukumiem, atgādina Deutsche Welle.

Somija aizsardzības izdevumu jomā rāda priekšzīmi. 2020. gadā, kurā visas NATO valstis, ieskaitot Latviju, apņēmušās aizsardzībai veltīt vismaz 2% no iekšzemes kopprodukta, Somija ar krietnu atrāvienu pārsniegs šo pozīciju, plānojot plašus ieguldījumus savos jūras un gaisa spēku attīstībā. Tomēr ar to nepietiek, lai valsts pievienotos NATO.

Somijas lielākā laikraksta Helsingin Sanomat ārlietu komentētājs Jarmo Makela to skaidro ar Somijas tradicionālo uztveri.

"Lielais vairums manas paaudzes un vecāki cilvēki ir pārliecināti, ka Krievija neuzbruks Somijai, ja vien netiks uz to provocēta," viņš izteicies. "Iespējamā dalība NATO tiek uzskatīta par šādu provokāciju, un Krievija Somijā nostiprina šo viedokli".

Somus arī nepārliecinot NATO līguma piektais pants, ka uzbrukums vienai NATO dalībvalstij ir uzbrukums visai aliansei, tāpēc konkrētas valsts aizsardzībai tiktu novirzīti visi nepieciešamie aizsardzības resursi, jo "līdz tam var notikt daudz sliktu lietu." Komentētājs gan ir pārliecināts, ka, jo vairāk Krievija centīsies iebiedēt somus, jo lielāka būs piekrišana pievienoties aliansei.

Pašreizējais Somijas prezidents Sauli Nīniste, kurš arī kandidē Somijas prezidenta vēlēšanās un patlaban ir pārliecinoši populārākais kandidāts, pērn kļuva par pirmo šīs valsts vadītāju, kurš apmeklēja NATO mītni. Viņš gan saņēmis kritiku par neskaidru viedokli par labu vai par sliktu Somijas iekļaušanai NATO, lai arī sliecoties neiestāties šajā aliansē. Nesenā intervijā viņš izteicies, ka Somijai vairāk jākoncentrējas uz savas aizsardzības pastiprināšanu un līdzdalību Eiropas Savienības drošības un aizsardzības spēju palielināšanā, nevis uz NATO. Nīniste paskaidrojis savu loģiku.

"Ja Baltijā būtu karš [starp NATO un Krieviju], tas automātiski kļūtu par Trešo pasaules karu. Tāpēc tas nekad nenotiks, jo visi saprot, ka ar to būtu pazuduši," skaidrojis Nīniste. Tāpēc viņš par savu uzdevumu izvirzījis panākt izmaksas par potenciālu iebrukumu Somijā tik augstas, cik vien iespējams.

Arī Somijas Aizsardzības ministrijas Aizsardzības politikas departamenta pārstāve Helēna Partanena izteikusies, ka vairums somu nevēlas nopietnas debates par iestāju NATO, jo pašreizējā sistēma darbojas gana labi. Vienlaikus Somijai ir būtiski saglabāt esošās iespējas sadarbība ar NATO, ņemot vērā dalību NATO misijās Afganistānā un Kosovā un militārajās mācībās Tuvajos austrumos.

"Tas mums atviegloja politisko dialogu un sadarbību militārā līmenī, vienlaikus mēs izvēlamies palikt ārpus NATO, tāpēc labi apzināmies, ka ne visas durvis mums tiks atvērtas," viņa skaidroja.