Neskatoties uz Krievijas brīdinājumiem par kodolieroču izvietošanu Baltijas reģionā, ja Somija un Zviedrija pievienosies NATO, Somijas premjerministre Sanna Marina pagājušajā nedēļā pēc tikšanās ar Zviedrijas valdības vadītāju Magdalēnu Andešsoni pavēstīja, ka viņas valsts acīmredzot jau tuvāko sešu nedēļu laikā izlems, vai pieteikties dalībai NATO.
"Nerunāšu ne par kādu grafiku, bet domāju, ka tas notiks drīz," viņa izteicās.
Arī Zviedrijā notiek diskusijas par iespējamo pievienošanos NATO.
Jautājums aktualizējies pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā.
Somijas parlaments pagājušajā nedēļā saņēma ziņojumu, kurā izvērtēti iespējamās pievienošanās plusi un mīnusi, kā arī citi varianti drošības stiprināšanai, piemēram, stingrāki divpusējie aizsardzības līgumi.
Valdības pasūtītajā ziņojumā nav dotas rekomendācijas, bet uzsvērts, ka bez dalības NATO Somijai nav drošības garantiju, lai gan tā pašreiz ir NATO partnervalsts.
Somijā divdesmit gadus atbalsts dalībai NATO bijis 20% līdz 30%, bet karš Ukrainā ir ievērojami mainījis sabiedrības noskaņojumu, un pašreiz dalību NATO atbalsta vairāk nekā 60% somu, liecina aptaujas.
Somijas mediju apkopotie politiķu izteikumi liecina, ka puse no Somijas 200 parlamenta locekļiem tagad atbalsta valsts iestāšanos NATO, bet pret šādu soli noskaņoti tikai aptuveni 12 likumdevēji.
Pārējie paziņojuši, ka savu nostāju darīs zināmu pēc detalizētām diskusijām.
Somijas Eiropas lietu ministre Titi Tupurainena sestdien sacīja, ka Somijas pieteikums dalībai NATO ir ļoti iespējams, bet lēmums vēl nav pieņemts.
"Somijas tauta, šķiet, jau nonākusi pie slēdziena, un milzīgs vairākums atbalsta dalību NATO," ministre sacīja Lielbritānijas telekanālam "Sky News".
Daudzi politologi uzskata, ka Somija varētu pieteikties dalībai NATO jau jūnijā gaidāmajā NATO samitā.
Jebkurš pieteikums jāakceptē visām 30 NATO dalībvalstīm, un šis process var aizņemt četrus mēnešus līdz gadu.
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs paziņojis, ka NATO ātri uzņems Somiju un Zviedriju savās rindās, ja šīs valstis nolems pievienoties aliansei.
Somijas prezidents Sauli Nīniste sacīja, ka Krievija, reaģējot uz Somijas lēmumu pievienoties NATO, varētu īstenot hibrīdos uzbrukumus un pārkāpt Somijas gaisa telpu un robežu, taču somi, kas atbalsta pievienošanos aliansei, uzskata, ka valsts ir labi sagatavota izturēt šādus pārkāpumus.
Somija pasludināja neatkarību no Krievijas 1917.gadā un Otrajā pasaules karā spēja izturēt Padomju Savienības iebrukumu un saglabāt neatkarību, lai gan zaudēja vairākas pierobežas teritorijas.
Aukstā kara laikā Somija saglabāja neitralitāti apmaiņā pret Padomju Savienības garantijām neuzbrukt.
Pēc Dzels priekškara krišanas Somija nostājās Rietumu pusē, pievienojoties Eiropas Savienībai (ES) un veidojot ciešas attiecības ar NATO. Tomēr Somijas līderi uzskatīja par labāku nepievienoties NATO, lai saglabātu labas attiecības ar Kremli.