Pagaidām izskatās, ka arī pēc svētdienas balsojuma politiskā situācija Spānijā saglabāsies neskaidra. Pēdējās vēlētāju aptaujas ļauj prognozēt, ka vēlēšanās uzvarēs Sančess un PSOE, kas varētu saņemt aptuveni 30% izlēmušo vēlētāju balsis un 138 deputātu vietas, vēsta televīzijas kanāls CNBC. Taču ar to nepietiks, lai sociālisti varētu vienatnē veidot valdību, kam ir nepieciešami vismaz 176 mandāti 350 deputātu lielajā likumdevējā.
Ja Sančesam atkal tiks uzticēta valdības veidošana, tad par viņa ticamākajiem koalīcijas partneriem varētu kļūt Podemos, kas, salīdzinot ar iepriekšējām divām vēlēšanām, ir piedzīvojusi ievērojamu atbalsta samazinājumu. Taču arī šādai kombinācijai var nedaudz pietrūkt līdz parlamentārajam vairākumam. Tādā gadījumā Sančess varētu uzrunāt kādu no reģionālajām partijām.
Analītiķi neizslēdz iespēju, ka pēc vēlēšanām centriski labēju valdību varētu mēģināt izveidot PP, Pilsoņu partija un parlamenta jaunpienācēja – galēji labējā partija Vox. Kopš diktatora F. Franko nāves 1975. gadā Spānijas likumdevējā nav bijuši pārstāvēti ultranacionālisti. 2013. gadā dibinātā Vox pērn decembrī guva labus panākumus vēlēšanās Andalūzijā. Galēji labējo atbalsts bija svarīgs, lai PP un Pilsoņu partija pārņemtu varu dienvidu reģionā, kas tradicionāli ir bijis sociālistu bastions.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 26. aprīļa, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Hūgo Vācietis >no barikād vācietis
vēlēšanu sistēmas īpatnības
aptaujas