76 gadus vecais Huans Karloss no troņa atkāpjas klusā ceremonijā, kas trešdienas vēlā pēcpusdienā norisinās Madridē aptuveni 150 viesu klātbūtnē.
Karalis parakstīs parlamenta lēmumu, ar kuru tiek pavērts ceļš viņa dēla prinča Felipes kronēšanai, kas gaidāma ceturtdien.
Huans Karloss šā mēneša sākumā paziņoja par atteikšanos no troņa.
Sabiedrība karaļa lēmumu atteikties no troņa kopumā uztvērusi pozitīvi, bet izskanējuši arī aicinājumi sarīkot referendumu par monarhijas nomaiņu ar republiku un notikuši protesti.
Lai Huans Karloss varētu oficiāli atteikties no troņa, bija jāizstrādā un jāpieņem jauns likums.
Spānijas konstitūcija ļauj karalim atteikties no troņa, norādot uz speciālu šādam gadījumam paredzētu likumu.
Sagaidāms, ka princis Felipe karaļa zvērestu parlamentā nodos 19.jūnijā.
Monarhija Spānijā tika atjaunota 1975.gada 22.novembrī, divas dienas pēc diktatora Franko nāves.
Huanam Karlosam tiek piedēvēti lieli nopelni pārejas nodrošināšanā uz demokrātiju pēc Franko nāves, tomēr pēdējo divu gadu laikā monarhijas popularitāte ir ievērojami kritusies.
To smagi iedragāja korupcijas skandāls, kurā iesaistīta Spānijas princese Kristīne, un karaļa dārgais medību ceļojumus uz Āfriku 2012.gadā, kad Spānijā valdīja dziļa ekonomiskā krīze.
Pētījumu centra Metroscopia laikrakstā El Pais publiskotā sabiedriskās domas aptauja liecina, ka vairums spāņu - 62% - vēlētos referendumu par monarhijas nākotni.
Ja referendums tiktu organizēts, gandrīz 49% aptaujāto balsotu par monarhijas saglabāšanu un princi Felipi karaļa tronī.
Savukārt laikraksta El Mundo publiskotā aptauja liecina, ka kopš karaļa Huana Karlosa paziņojuma par atteikšanos no troņa sabiedrības atbalsts monarhijai ir audzis un gandrīz 56% aptaujāto vēlas, lai Spānijā saglabājas monarhija.