Šā lēmuma iemeslus Šulcs tieši nav paskaidrojis, tomēr nojaušams, ka tas saistāms uz neapmierinātību SPD rindās ar šādu scenāriju, turklāt par valdības izveides sarunās panākto vienošanos, ka Šulcs, kļūstot par ārlietu ministru, atkāpjas no SPD vadītāja amata, izpelnījās vairāku šīs partijas ilglaicīgu biedru kritiku.
"Manas personiskās ambīcijas ir liekamas zemāk par partijas interesēm," viņš paudis, paziņojot, ka atsauc savu dalību topošajā valdībā.
"Vienlaikus aicinu ar to izbeigt debates par personālijām," paudis Šulcs.
Bijušais Eiropas Parlamenta (EP) prezidents atzina, ka SPD iekšējās domstarpības apdraud "lielās koalīcijas" atjaunošanu, par ko vēl jālemj sociāldemokrātu ierindas biedriem partijas iekšējā referendumā, raksta aģentūra LETA.
Kopš trešdien panāktās vienošanās par jaunas "lielās koalīcijas" valdības veidošanu un Šulca paziņojuma, ka viņš izlēmis atkāpties no SPD priekšsēža amata un kļūt par ārlietu ministru, Šulcs izjuta pieaugoši spiedienu no citu savas partijas līderu puses. Citu starpā viņa iespējamo sēšanos ministra krēslā, kritizējis arī pašreizējais Vācijas ārlietu ministrs Zigmārs Gabriēls.
Piektdien publicētā intervijā Gabriēls žēlojies, ka partija nav pienācīgi novērtējusi viņa veikumu ārlietu ministra amatā, lai gan to atzinīgi vērtējot sabiedrība.
"Tas ir nepārprotami slikti, ka sabiedrības atzinība par manu darbu neko nenozīmē jaunajai SPD vadībai," intervijā, kuru publicējuši mediju grupā Funke ietilpstošie laikraksti, izteicies Gabriēls, kas partiju vadīja līdz pagājušā gada janvārim, kad par tās priekšsēdi kļuva Šulcs.
Pēc septembrī notikušajām Bundestāga vēlēšanām, kurās SPD cieta smagāko sakāvi kopš Otrā pasaules kara, Šulcs kategoriski noraidīja iespēju iesaistīties vēl vienā Merkeles vadītā valdībā un paziņoja, ka partija pāriet opozīcijā.
Vēl pirms vēlēšanām viņš arī solīja, ka nekad neieņems amatu Merkeles vadītā valdībā.
Šo nostāju viņš mainīja pēc tam, kad novembrī izgāzās Merkeles vadīto kristīgo demokrātu (CDU) un viņu Bavārijas māsaspartijas Sociāli kristīgās savienības (CSU) koalīcijas sarunas ar liberālo Brīvo demokrātu partiju (FDP) un "zaļajiem", izsaucot iespējamu ārkārtas vēlēšanu draudus.
Taču partijas vadības lēmums mainīt sākotnējo nostāju un iesaistīties sarunās ar CDU/CSU saniknojis daudzus SPD ierindas biedrus, īpaši sociāldemokrātu jaunatnes organizāciju Jusos.
Kā liecina Sabiedrisko pētījumu un statistikas analīzes institūta Forsa veiktā aptauja, arī trīs ceturtdaļas vāciešu uzskata, ka Šulcam nevajadzētu kļūt par ārlietu ministru.
Kā vēsta laikraksts Bild, SPD vadība, kas sākusi raizēties par pieaugošo neapmierinātību ierindas biedru vidū, īpaši Ziemeļreinā-Vestfālenē, izteikusi Šulcam ultimātu, pieprasot līdz piektdienas pēcpusdienai paziņot, ka viņš atteicies no nolūka ieņemt kādu amatu jaunajā kabinetā.
Kā ziņo aģentūra DPA, partijas vadībā valda lielas bažas, ka stīvēšanās par amatiem var novirzīt no centieniem pārliecināt ierindas biedrus referendumā atbalstīt panākto koalīcijas līgumu un ka tas galu galā var tikt noraidīts.