Ar šo tiesas lēmumu atstāts spēkā jau pirms trīs gadiem nolemtais, ka Nīderlandes karavīriem bija jāzina, ka Bosnijas serbi nogalinās tos musulmaņu vīriešus, kuri meklēja patvērumu holandiešu bāzē.
Daudzi no musulmaņiem sākotnēji aizbēga uz Srebrenicā izveidoto ANO drošo zonu, taču tur izvietotie nīderlandiešu karavīri bija pārāk maz un pārāk vāji bruņoti, lai spētu viņus aizsargāt. Pēcāk musulmaņi devās uz netālu esošo Nīderlandes spēku bāzes vietu, kur viņiem tika liegts patvērums un musulmaņi faktiski nodoti savu slepkavu rokās, atgādina The Guardian.
Hāgas tiesas priekšsēdētāja Gepke Dileka norādīja, ka nīderlandiešu karavīri "zināja vai viņiem vajadzēja zināt, ka [musulmaņu] vīrieši ne tikai tiek pārmeklēti un uzraudzīti (..), bet bija zināms, ka Bosnijas serbu īstenotajā evakuācijā nošķirti musulmaņu vīrieši un zēni, līdz ar ko bija reāls risks, ka viņi tiks pakļauti reālām spīdzināšanas vai nāves soda briesmām (..)".
Tiesa atstājusi spēkā lēmumu laikā, kad aptuveni 200 Nīderlandes armijas veterānu advokāti pauduši nodomu sūdzēt tiesā valsti un piedzīt kompensāciju par morālo traumu, ko radījusi "viņu sūtīšana neiespējamajā misijā".
Jāatgādina, ka Srebrenicas slaktiņā 1995.gadā Dienvidslāvijas pilsoņu kara laikā Bosnijas serbu spēki noslepkavoja kopumā ap 8000 musulmaņu vīriešu un zēnu.
Srebrenicas slaktiņš tiek uzskatīts par smagāko kara noziegumu, kas Eiropā pastrādāts kopš Otrā pasaules kara.