Pirmdien turku mediju publicētajos izteikumos Erdoans norādījis, ka Turcijai neesot nepieciešama karaflotes bāze Kiprā, taču tādu varētu izveidot, ja tas būs vajadzīgs “psiholoģisku” apsvērumu dēļ.
"Nē, mēs nesamazināsim mūsu karavīru skaitu. Mēs to palielināsim," atgriežoties no vizītes Azerbaidžānā, turku žurnālistiem sacījis Erdoans.
Viņš arī izteicies, ka Kipras jautājums būtu atrisināts, ja Kipras grieķi 2004.gada aprīlī referendumā būtu atbalstījuši toreizējā ANO ģenerālsekretāra Kofi Annana piedāvāto salas atkalapvienošanās plānu.
Kamēr ievērojams Kipras turku vairākums tolaik nobalsoja par ANO atkalapvienošanās plānu, grieķi to noraidīja.
"Tādējādi mēs īstenosim formulu, kuru esam izstrādājuši paši sev," piebildis Erdoans.
Kipra ir sadalīta kopš 1974.gada, kad Turcijas karaspēks okupēja salas ziemeļu trešdaļu, reaģējot uz toreizējās Atēnu militārās huntas atbalstīto apvērsumu, kura mērķis bija salas apvienošanās ar Grieķiju.
Pašlaik Ziemeļkipras teritorijā joprojām uzturas aptuveni 35 000 vīru liels Turcijas militārais kontingents, un pašpasludinātā turku republika faktiski pilnībā ir atkarīga no Ankaras ekonomiskā atbalsta.
Kārtējās sarunas par salas atkalapvienošanos tika pārtrauktas pagājušā gada jūlijā.
Galvenais sarunu klupšanas akmens izrādījās jaunais drošības izkārtojums pēc iespējamās salas atkalapvienošanās un federatīvās Kipras valsts izveides.
Starptautiski atzītā Kipras grieķu valdība ar Grieķijas atbalstu uzstāja, ka jāatsakās no tā dēvēto valstu-garantu - Turcijas, Grieķijas un Lielbritānijas - tiesībām uz militāro iejaukšanos, un pieprasīja Turcijas militārā kontingenta izvešanu.
Savukārt Turcija uzstāja uz zināmu intervences tiesību saglabāšanu un ierobežota turku armijas kontingenta atstāšanu salas ziemeļdaļā.
Daži konservatīvie turku mediji pagājušajā nedēļā ziņoja, ka Ankara plāno izveidot Kiprā karaflotes bāzi.
Tomēr Erdoans norādījis, ka militāras nepieciešamības pēc šādas bāzes neesot, jo Turcija, atšķirībā no Grieķijas, atrodoties tikai "dažu minūšu" attālumā no Kipras.
Taču Turcijas prezidents atzinis, ka "šim jautājumam ir psiholoģiska dimensija. No šāda viedokļa, ja mēs to uzskatīsim par nepieciešamu, mēs varam bāzi izveidot. Mūsu klātbūtne tur ir svarīga."