Kaut arī par ierosinājumu balsoja 131 Orbāna labējās koalīcijas deputāts, līdz nepieciešamajam divu trešdaļu vairākumam pietrūka divu balsu.
Jobbik patlaban sacenšas ar sociālistiem par otras populārākās partijas godu un vēl šomēnes Orbānam sagādāja nepatīkamu pārsteigumu.
Saskatot retu izdevību likt lietā ietekmes sviras, Jobbik līderis Gābors Vona pēc nesenās tikšanās ar Orbānu paziņoja, ka viņa partija balsos par likumprojektu vienīgi tad, ja valdība atteiksies no uzturēšanās atļauju tirgošanas turīgiem ārzemniekiem, kas pamatā ir no Krievijas, Ķīnas un Tuvajiem Austrumiem.
Jobbik skaidro, ka uzturēšanās atļauju tirgošana rada riskus drošībai un ka to var izmantot pat "Islāma valsts" džihādisti. "Nedz trūcīgiem, nedz bagātiem imigrantiem nedrīkst ļaut apmesties Ungārijā," sacīja Vona.
Orbānu prasība pārsteidza nesagatavotu, un viņš solīja to "apsvērt".
Tomēr premjers parlamentam vēlāk solīja, ka valdība "nepakļausies šantāžai", un mudināja Jobbik nesaistīt uzturēšanās atļauju lietu ar izmaiņām konstitūcijā, ko viņš raksturoja kā "nacionāli svarīgu jautājumu".
Otrdienas balsojums sagatavo politisko skatuvi cīņai par varu Fidesz un Jobbik starpā pirms 2018.gadā plānotajām parlamenta vēlēšanām.
Orbāns vēl pagājušajā mēnesī ierosināja veikt konstitūcijā izmaiņas, kuru mērķis būtu aizliegt imigrantu masveida nomitināšanu valstī.
"Ārvalstu iedzīvotāji nevar tikt nometināti Ungārijā," ierosināto konstitūcijas grozījumu paketē, kas tika publicēta parlamenta tīmekļa vietnē, skaidroja Orbāns.
"Ārzemju pilsoņi (atskaitot Eiropas Savienības (ES) valstu pilsoņus) var dzīvot Ungārijā, vienīgi balstoties Ungārijas varasiestāžu individuāli izvērtētos lūgumos atbilstoši parlamenta apstiprinātajiem nosacījumiem," teikts premjera priekšlikumos.
2.oktobrī Ungārijā notikušajā referendumā 3,3 miljoni pilsoņu nobalsoja pret ES piedāvāto imigrantu kvotu shēmu. Tā kā referendumā nepiedalījās pietiekams pilsoņu skaits, tas tika atzīts par nenotikušu. 98% referenduma dalībnieku balsoja pret Briseles kvotām.
Orbāns tomēr skaidroja, ka referenduma rezultāts ir "pārliecinoša uzvara" un ka iecerētie konstitūcijas grozījumi "atspoguļo tautas gribu".
"Šie konstitūcijas grozījumi balstās 98% vairākuma, 3,3 miljonu cilvēku gribā - tie ir vairāk cilvēku nekā vēlētāju bāze jebkurai no partijām ceturtdaļgadsimta laikā kopš sistēmas maiņas," teikts paziņojumā.