Uzlauztā ES diplomātu komunikācijā izskan bažas par kodolieročiem Krimā

Kaut lielākā daļa no nopludinātās sarakstes nesatur konfidenciālu informāciju un jau ir iepriekš bijusi publiski zināma, piemēram, atsevišķi paziņojumi par Briseles satraukumu saistībā ar ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas piekopto politiku, daļa saturs ir uzskatāms par sensitīvu informāciju. Piemēram, 8. februārī sarakstē izskanējušas bažas par Krimu kā jauno "karsto zonu", kur jau varētu būt izvietoti Krievijas kodolieroči. 

Publiski nedz ASV, nedz Eiropas Savienība nekad nav izteikušas bažas vai aizdomas, ka Krievijas anektētajā Krimā varētu būt izvietots kodolbruņojums.

Publiskotas arī privātas sarakstes par Donalda Trampa un Vladimira Putina samitu Somijā šā gada jūlijā.

Tāpat kā ļoti nopietns drošības incidents ir vērtējams viss notikušais kopumā, proti, ka ES diplomātiskā sarakste ir ievainojama un nav droša pret hakeru uzbrukumiem.

Sarakstes publiskota tīmeklī, bet to pamanīja un izdevumam The New York Times nodeva kiberdrošības kompānija Area 1. Laikraksts vēstīja, ka hakeru izmantotās metodes atgādina tādas, kuras iepriekš izmantojuši Ķīnas bruņoto spēku hakeri.