Ja ES apstiprinās Belīnes jūnijā iesniegto plānu, tā būs pirmā reize, kad tiks piemērotas kiberdrošības uzturēšanas sankciju režīms, ko bloks apstiprināja 2017.gadā.
Šīs ieceres detaļas nākušas atklātībā, valdībai atbildot uz galēji kreisās partijas Die Linke (Kreisie) Bundestāga frakcijas pieprasījumu.
Vācijas valdība uzskata, ka par kiberuzbrukumu Bundestāgam, kura laikā no parlamenta iekšējās datorsistēmas, tostarp no kancleres Angeals Merkelss Bundestāga biroja, tika nolaupīts 16 gigabaitus liels informācijas apjoms, atbildīgi ir Krievijas izlūkdienesti.
Tas bija lielākais kiberuzbrukums, kādu jebkad pieredzējis Bundestāgs.
Maijā Vācijas ģenerālprokurors izdeva aresta orderi Krievijas pilsoņa Dmitrija Badina aizturēšanai. Atbildot uz kreiso ekstrēmistu frakcijas pieprasījumu valdība norādījusi, ka Badins ir grupējuma APT28 loceklis un ka pastāv "nopietnas aizdomas" par viņa atbildību, organizējot kiberuzbrukumu.
Vācija arī uzskata, ka uzbrukumā bijis iesaistīts kāds Krievijas militārā izlūkdienesta GRU hakeris.
Pamatojoties uz Vācijas izmeklēšanas iestāžu un izlūkdienestu iegūto informāciju, kā arī uz publiski pieejamajiem datiem, Berlīne 3.jūnijā iesniegusi ES "visaptverošu pierādījumu paketi", kas nosūtīta visām bloka dalībvalstīm izvērtēšanai, lai pieņemtu galīgo lēmumu par sankciju piemērošanu.
Valdības atbildē uz Die Linke pieprasījumu arī apstiprināts, ka Vācija reaģējusi uz draudiem, ko pēc Badina aizturēšanas ordera izsniegšanas maijā izteicis Krievijas vēstnieks Sergejs Ņečajevs.
Tajā pašā laikā Die Linke, kas pazīstama kā tradicionāls Kremļa sabiedrotais, arī šoreiz metusies aizstāvēt Maskavu.
Partijas pārstāvis Eiropas politikas jautājumos Andrejs Hunko izteicies, ka neesot nekādu pierādījumu par Krievijas valdības iesaisti kiberuzbrukumā, pat ja par to, iespējams, atbildīgs kāds Krievijas pilsonis.