"Turcijas valdībai ir nekavējoties un tieši jāuzklausa Vācijas valdības sašutums un neizpratne, kā arī tās kristālskaidrās cerības Pētera Šteitnera lietā, un šoreiz bez diplomātiskiem smalkumiem," paziņoja Ārlietu ministrijas preses sekretārs Martins Šēfers.
Viņš piebilda, ka Turcijas vēstniekam ļoti nepārprotami tika pateikts, ka Šteitnera un piecu citu aktīvistu apcietināšana bija "nesaprotama un nepieņemama".
Berlīne ir pieprasījusi Šteitneru nekavējoties atbrīvot un nodrošināt viņam piekļuvi konsulārajai palīdzībai.
"Turcijas valdības pārstāvis paziņoja, ka viņš nekavējoties šo ziņu nodos" Ankarai, piebilda ministrijas preses sekretārs.
Vācijas kanclere Angela Merkele ir nosodījusi aktīvistu apcietināšanu, solot "visos līmeņos" iestāties par Šteitneru.
Šēfers aizturēto vainošanu par saistību ar terorismu nosauca par absurdu. Viņš arī pavēstīja, ka Vācijas ārlietu ministrs Zigmārs Gabriēls pārtrauks savu vasaras atvaļinājumu un atgriezīsies Berlīnē, reaģējot uz "Turcijas rīcības dramatisko eskalāciju". Ministrs arī lemšot par "turpmākiem pasākumiem".
Apcietināto vidū ir arī Zviedrijas pilsonis Ali Garavi, par ko Stokholma trešdien pauda bažas.
"Mēs uzskatām, ka Garavi Turcijā atradās, lai piedalītos miermīlīgā seminārā par brīvību internetā un cilvēktiesībām," paziņoja Zviedrijas ārlietu ministre Margota Valstrēma.
Zviedrija ir "aicinājusi Turciju nekavējoties skaidrot apsūdzību pamatu", pavēstīja ministre, piebilstot, ka Stokholma šajā jautājumā cieši sadarbojas ar Berlīni.
Kā ziņots, Stambulas tiesa otrdien nolēma paturēt apcietinājumā sešus šomēnes aizturētos cilvēktiesību aktīvistus, tostarp Šteitneru un starptautiskās cilvēktiesību organizācijas Amnesty International Turcijas biroja direktori Idilu Eseri.
Vēl četrus aizturētos aktīvistus Turcijas tiesa nolēma no apcietinājuma atbrīvot, taču viņiem līdz tiesas prāvas sākumam un tās laikā būs aizliegts izbraukt no valsts un būs regulāri jāpiesakās policijā.
Desmit aktīvisti tika aizturēti 5.jūlijā Marmora jūras Bijikadas salā, kas administratīvi ietilpst Stambulā, kur viņi kādā viesnīcā piedalījās seminārā par digitālo drošību. Visiem aktīvistiem būs jāstājas tiesas priekšā saistībā ar apsūdzībām palīdzībā bruņotai teroristiskai organizācijai.
Nav oficiāli paziņots, kas tā ir par teroristisku organizāciju. Turcijas plašsaziņas līdzekļi vēsta, ka prokuratūra, pieprasot noteikt aizturētajiem pirmstiesas drošības līdzekli apcietinājumu, iesniegusi pierādījumus, ka viņi sazinājušies ar personām, kas tiek turētas aizdomās par sakariem ar kurdu kaujiniekiem, kreisajiem ekstrēmistiem un ASV dzīvojoša musulmaņu garīdznieka Fetullas Gilena atbalstītajiem. Gilenu Turcijas varasiestādes vaino pagājušā gada jūlijā notikušā militārā apvērsuma mēģinājuma organizēšanā.
Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdoans ir izteicies, ka šie cilvēktiesību aktīvisti piedalījušies sanāksmē, kas "pēc būtības uzskatāma par apvērsuma mēģinājuma turpinājumu".
Apcietinājumā paturēti Esere, kā arī starptautiskās cilvēktiesību organizācijas Helsinku pilsoņu asambleja (Helsinki Citizens Assembly) un Turcijas nevalstiskās organizācijas Cilvēktiesību darba kārtības asociācija (Insan Haklari Gündemi Dernegi) aktīvisti. Starp apcietinātajiem ir arī divi ārzemnieki - Vācijas pilsonis un Zviedrijas pilsonis - kuri vadīja semināru.
Jau ziņots, ka jūnijā tika aizturēts Amnesty International Turcijas nodaļas priekšsēdētājs Taners Kiličs, kurš apsūdzēts sakaros ar Gilenu. Arī Kiličs pašlaik atrodas pirmstiesas apcietinājumā.