Kā ziņots, Ukrainā dzimušajam Demjaņukam Minhenes tiesa piesprieda piecu gadu cietumsodu par līdzdalību 28 000 cilvēku slepkavībās, atzīstot, ka viņš savulaik strādājis par Sobiboras nāves nometnes apsargu. Pēc notiesāšanas Demjaņuks gan tika atbrīvots līdz brīdim, kad savu lēmumu šajā lietā pieņems apelācijas instance.
Tiesa nosprieda, ka viņa vainas atzīšanai pietiek ar faktu, ka Demjaņuks esot strādājis koncentrācijas nometnē, lai gan viņa tieša līdzdalība konkrētās slepkavībās nav pierādīta.
Seržs Klārsfelds, Francijas jurists un nacistu "mednieks", pēc prāvas pauda vilšanos, norādot, ka tiesā nav sniegtas nekādas jaunas detaļas šajā lietā un ka tieša Demjaņuka piedalīšanās slepkavībās tā arī netika pierādīta.
"Visi liecinieki ir miruši, un nav nekādu dokumentu, jo viņš bija sīka zivs," intervijā aģentūrai AFP savulaik norādīja Klārsfelds. Spriedums, kurā atzīta Demjaņuka vaina, "var atvērt durvis apsūdzībām par netaisnu tiesu", atzina nacistu mednieks.
Demjaņuks bija pirmais ārvalstnieks, kas Vācijā tika tiesāts par nacistu kara noziegumiem, un viņa advokāts savu klientu prāvas laikā nosauca par "Vācijas tieslietu sistēmas upuri".
Pagājuša gadsimta astoņdesmitajos gados viņš jau bija pavadījis astoņus gadus Izraēlas cietumā, piecus no tiem - gaidot nāvessoda izpildi.
1988.gadā Demjaņukam Izraēlā tika piespriests nāvessods, identificējot viņu kā Treblinkas nāves nometnes apsargu, kas bijis pazīstams ar iesauku "Ivans Briesmīgais". Lai gan Izraēlas Augstākā tiesa vēlāk atzina, ka viņš nav Treblinkas "Ivans", kurš līdzvainīgs 870 000 cilvēku nāvē, ASV varasiestādes atņēma Demjaņukam pilsonību, norādot, ka viņš strādājis trīs citās koncentrācijas nometnēs, ko noklusējis, 1952.gadā ieceļojot ASV.
Pēc gadiem ilgas tiesāšanās 2009.gadā viņš tika izdots Vācijai, lai atkal stātos citas tiesas priekšā. Pats Demjaņuks noliedza jebkādu līdzdalību holokaustā. Viņš apgalvo, ka 1941.gadā ticis iesaukts PSRS armijā, 1942.gadā nonācis vācu gūstā un bijis ieslodzīts gūstekņu nometnēs līdz 1944.gadam.