"Mēs likām saprast, ka bumba ir laukuma Grieķijas pusē. Grieķijai ir jāīsteno papildu pasākumi [tēriņu samazināšanas jomā]," viņš sacīja Briselē notiekošajā Eiropas Savienības valstu finanšu ministru apspriedē.
Tās dalībnieki pieprasīja, lai līdzās jau paziņotajiem algu samazināšanas pasākumiem Atēnas tuvāko 30 dienu laikā spertu papildu soļus samilzušā budžeta deficīta samazināšanai.
Apspriedē tomēr netika paziņots, kādus konkrētus atbalsta pasākumus vai palīdzību varētu sniegt Grieķijai, ja situācija kļūtu nekontrolējama, - pagājušajā ceturtdienā pēc ES samita, kurā tika izteikts politisks atbalsts Grieķijai, izskanēja, ka pasākumu būtība kļūšot zināma 16.februārī.
"Spiediens uz Grieķiju, lai panāktu, ka tā līdz 16.martam izskata papildu tēriņu samazināšanas pasākumus, tika skaidri apstiprināts," paziņoja Austrijas finanšu ministrs Jozefs Prells, atzīstot, ka pagaidām vienošanās par atbalsta pasākumiem nav panākta.
"Tas, kas izdarīts līdz šim, nav pietiekami. Nepieciešami papildu pasākumi attiecībā uz nodokļiem un tēriņiem, ja Grieķija vēlas atgūt tirgus uzticību," norādīja Zviedrijas finanšu ministrs Anderss Borgs.
Tikmēr Atēnās otrdien triju dienu streiku sāka Grieķijas muitas un nodokļu inspekcijas darbinieki, protestējot pret valdības plānu samazināt atsevišķas šo institūciju darbinieku prēmijas un iesaldēt algas. Līdzīgs streiks jau notika 4. un 5.februārī.