Abas valstis veto tiesības izmantoja, izsakot savu protestu pret ES fondu līdzekļu piešķišanas sasaisti ar tā dēvētās likuma varas ievērošanu.
"Mēs nākamās stundas un dienas strādāsim ar visām iesaistītajām pusēm, lai rastu risinājumu, un es esmu pārliecināts, ka tāds būs," sacīja Māss.
"Mums ne tik vien ir vajadzīgs risinājums, bet ātrs risinājums, un es esmu pārliecināts, ka mēs tādu panāksim," viņš piebilda.
Māss pauda vilšanos, ka steidzami nepieciešamais finansējums nobloķēts.
Ņemot vērā, ka Vācijas šobrīd ir ES prezidējošā valsts un darbojas kā vidutājs šajā situācijā, "man nebūtu gudri teikt, ko es tiešām domāju" par šo veto, norādīja ministrs.
Jautājums otrdien tiks izskatīts ES valstu videokonferencē, lai sagatavotu pamatu ES līderu samitam ceturtdien.
Vācijas Eiropas lietu ministrs Mihaels Rots otrdien aicināja bez kavēšanās rast izeju no strupceļa.
"Tālāka kavēšanās nav attaisnojama, tāpēc es aicinu ikvienu ES rīkoties ar pienākošos atbildību," sacīja ministrs.
"Tagad nav laiks veto, bet darboties bez aizķeršanās un solidaritātes garā," viņš piebilda.
Kā vēstīts, bija paredzēts, ka dalībvalstu vēstnieki pirmdien Briselē apstiprinās pagājušajā nedēļā ar Eiropas Parlamentu (EP) panākto kompromisu par 1,8 triljonus eiro lielo finanšu paketi, taču tas nebija iespējams Varšavas un Budapeštas veto dēļ, vēsta diplomāti.
Vācija informējusi, ka vēstnieki vispirms apstiprinājuši ar EP saskaņoto mehānismu, kas paredz ES fondu līdzekļu piešķiršanu saistīt ar likuma varas ievērošanu attiecīgajā dalībvalstī, jo tam pietika ar kvalificēto vairākumu.
Taču balsojumā par paša 1,1 triljonu eiro lielā budžeta un 750 miljardus lielā tautsaimniecības atveseļošanas fonda apstiprināšanu, kam nepieciešams visu dalībvalstu vienprātīgs atbalsts, "divas dalībvalstis izteica iebildumus", pavēstīja Vācija.
Diplomāti apstiprināja, ka šīs valstis ir Polija un Ungārija.
Abas valstis ir atkārtoti draudējušas uzlikt veto ES budžetam un tautsaimniecības atveseļošanas paketei, jo tās iebilst pret likuma varas principu ievērošanas sasaistīšanu ar ES finansējuma saņemšanu.
Mehānisms, kas sasaistītu likuma varas principu ievērošanu ar ES finansējuma sadali, varētu tikt iedarbināts gadījumos, kad ES līdzekļi tiek izšķērdēti, piemēram, korupcijas gadījumā. Mehānisms sasaistītu ES finansējuma sadali ar tiesu sistēmas neatkarību, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, cilvēktiesību ievērošanu un citām pamata tiesībām.
Tiek uzskatīts, ka šis mehānisms galvenokārt domāts, lai novērstu atkāpšanos no demokrātijas Polijā un Ungārijā.
Pret Ungāriju un Poliju Eiropas Komisija (EK) ir ievadījusi pārkāpuma procedūras par ES demokrātijas standartu neievērošanu, kas, pēc Briseles domām, apdraud tiesu un mediju neatkarību.