Vācijā SS soda vienības dalībniekam piespriests mūža ieslodzījums

Heinrihs Bēre, kurš atzinies aukstasinīgās civiliedzīvotāju slepkavībās, sešas desmitgades pamanījās izvairīties no 1947.gadā viņam aizmuguriski piespriestā cietuma un atgriezties savā dzimtajā pilsētā Vācijā.

Bēre uz tiesu bija ieradies ratiņkrēslā. Viņš neizrādīja emocijas, kad ļaužu pārpildītajā tiesas zālē tika nolasīts spriedums.

Žurnālā Focus 2008.gadā Bēre atzinās, ka aukstasinīgi nošāvis farmaceitu Frici Biknesu, velosipēdu veikala īpašnieku Tēnisu de Grotu un Fransu Villemu Kustersu. Bēre sacīja, ka viņam kā SS soda vienības dalībniekam bija jānogalina aizdomās turētie pretošanās kustības dalībnieki vai to atbalstītāji. Ja viņš to nedarītu, tiktu nosūtīts uz koncentrācijas nometni.

Bēre par pretošanās kustības dalībnieku nogalināšanu izteicies pat visai ciniski. «Tas nebija grūti,» viņš sacīja intervijā Focus. «Vajadzēja nospiest tikai sprūdu.»

Tiesnesis Gerds Nols sacīja, ka Bēres vienības locekļi, «tērpušies civilā apģērbā, savus noziegumus pastrādāja agros rītos vai vēlos vakaros». Pats Bēre brīdī, kad viņš nogalināja savus upurus, nebija pakļauts pilnīgi nekādam riskam, piebilda tienesis.

88 gadus veco vīru, kura tēvs bija nīderlandietis un kurš bija uzaudzis Nīderlandē, 1949.gadā Amsterdamā notiesāja uz nāvi. Vēlāk spriedumu aizstāja ar mūža ieslodzījumu. Līdz 1949.gadam Bēre strādāja Vācijā par ogļraci. 1980.gadā Vācija atteicās Bēri izdot Nīderlandei, to pamatojot ar neiespējamību noskaidrot, vai viņš ir Vācijas pilsonis vai bezpavalstnieks. Pēc kara viņam tika atņemta Nīderlandes pilsonība un liegta Vācijas pilsonība, kas esot piesolīta, 1940.gadā iestājoties SS soda vienībā.

2003.gadā Nīderlande pieprasīja, lai Bēre viņam piespriesto sodu izciestu Vācijā, taču šo prasību pēc četriem gadiem noraidīja Ķelnes tiesa, kas atzina, ka 1949.gada prāvā nav ievērotas taisnīgas tiesas pamatnormas. Vēlāk Vācijas tiesa atzina, ka Bēri viņa veselības stāvokļa dēļ nevar tiesāt, taču apelācijas tiesa šo lēmumu atcēla.

Kopš Nirnbergas tiesas, kurā tika piespriests nāvessods vairākiem nacistu līderiem, Vācija ir izskatījusi vairāk nekā 25 000 lietu. Tikai neliels skaits tomēr nokļuva līdz tiesai. Tagad par kara noziegumiem aizdomās turētām personām ir gandrīz deviņdesmit gadu, līdz ar to tās arvien retāk tiek arestētas un viņu lietas izskatītas tiesā.

Pagājušā gada novembrī tiesas priekšā stājās 89 gadus vecais Ivans Demjaņuks, kurš tiek apsūdzēts par 27 900 cilvēku nogalināšanu Sobiboras koncentrācijas nometnē Polijā.