Šobrīd Vācijā pilsoņi balsstiesības iegūst, sasniedzot 18 gadu vecumu, taču intervijā laikrakstam Westdeutsche Allgemeine Zeitung (WAZ) ministrs, kurš pārstāv Brīvo demokrātu partiju (FDP), izteicies, ka tas esot "pilnīgi nepiedienīgi". Vienlaikus viņš gan nav minējis vecumu, no kura, viņaprāt, balsstiesības būtu piešķiramas. Nībels uzskata, ka bērnu balsojumu varētu uzraudzīt vecāki, kas, iespējams, varētu pat balsot paši savu atvašu vārdā. Tas, viņaprāt, došot ģimenēm lielāku politisko ietekmi un piespiedīšot politiķus vairāk rēķināties ar bērnu un ģimeņu interesēm.
Nībels salīdzinājumam norādījis, ka balsstiesību atņemšana tiem 17 miljoniem vāciešu, kas ir vecāki par 65 gadiem, tiktu uztverta kā absurds, taču bērnu izslēgšana tiekot uztverta kā pašsaprotama, lai gan viņi veido sesto daļu no pilsoņu kopskaita.
Taču Nībela ideja izraisījusi konstitucionālas dabas iebildumus no citu viņa kolēģu puses. Ingrīda Fišbaha, kas pārstāv FDP koalīcijas partnerus - kristīgos demokrātus (CDU) -, sarunā ar WAZ atzinusi, ka "neviens nevar iebilst pret idejas pievilcību", taču vienlaikus uzsvērusi, ka "balsošana ir privāta lieta un ka saskaņā ar konstitūciju to nevar īstenot trešā puse". Viņa piebildusi, ka būtu grūti pārbaudīt, vai vecāki patiesi biļetenu aizpildījuši saskaņā ar bērna izvēli.
Pat Vācijas Bērnu savienības prezidents Tomass Krīgers, kurš pats atbalstītu balsstiesību vecuma cenza pazemināšanu līdz 16 gadiem vai pat galu galā līdz 14 gadiem, nepiekrīt, ka vecākiem tiktu ļauts būt par starpniekiem savu pēcnācēju balsojumā. Tomēr Nībela ekstravaganto aicinājumu atbalstījusi Paula Honkanena-Šoberta, kas pārstāv Vācijas Nacionālo bērnu tiesību aizsardzības asociāciju. Viņa paudusi viedokli, ka bērniem balsstiesības esot piešķiramas līdz ar viņu dzimšanas brīdi. Honkanena-Šoberta apgalvo, ka bērni bieži tiekot par zemu novērtēti un pētījumi apliecinot, ka interese par politiku jaunajai paaudzei parādoties jau ar trešās pamatskolas klases vecumu.