Rekordists ir iepriekšējais kanclers Gerhards Šrēders, kuram valsts finansē septiņus automobiļus. Pats G. Šrēders pēc piekāpšanās tagadējai kanclerei Angelai Merkelei 2005. gadā no politikas pārgāja uz biznesu. Bijušais valsts līderis ir Vācijas un Krievijas kopuzņēmuma Nord Stream akcionāru komitejas priekšsēdētājs, bet pirms tam darbojies starptautiskajā investīciju bankā Rothschild.
G. Šrēdera priekštecim Helmūtam Kolam ir seši valsts finansēti automobiļi, no tiem trīs - Mercedes 600 SEL modeļa. Helmūtam Šmitam ir četras mašīnas, no kurām divas ir ekskluzīvie Mercedes 420 cdi, un katrs no šiem automobiļiem izmaksā gandrīz 100 tūkstošus eiro.
Ziņas izsaukušas asu kritiku sabiedrībā. Vācijas Kreisās partijas parlamentāriete Gezīne Leča nodēvēja to par izšķērdību un pieprasīja katram kancleram nodrošināt tikai vienu auto. Taču federālā policija, kas atbildīga par kancleru apsardzi, uzstāj, ka šie automobiļi nepieciešami bijušo līderu drošībai, vēstīja The Local.
Lai gan Vācija saukta par Eiropas ekonomikas smagsvaru un lepojusies ar daudzsološu izaugsmi, jaunākie rādītāji vēsta, ka ekonomikas izaugsme trešajā ceturksnī palēninājusies. Izaugsmei kaitējusi eirozonas krīze, kas novedusi pie investīciju atlikšanas un zaudētiem eksporta tirgiem. Gada pirmajā ceturksnī valsts iekšzemes kopprodukts pieauga par 0,5%, otrajā ceturksnī - par 0,3%, bet pēc aģentūras Reuters aptaujāto ekonomistu aplēsēm gada trešajā ceturksnī ekonomikas izaugsme kritusies tikai līdz 0,2%.