Iesaistītās partijas iepriekš paziņojušas, ka vēlas mēģināt ko jaunu, lai izvairītos no pērn piedzīvoto neveiksmīgo koalīcijas veidošanas sarunu atkārtošanās. Tostarp medijiem tiks liegts uzzināt sarunu rezultātus un partiju iekšējos strīdus.
Zondēšanas sarunās pusēm būs jāgūst pārliecība par to, vai ir pietiekams kopīgs pamats oficiālu koalīcijas sarunu uzsākšanai.
Viens no problemātiskākajiem jautājumiem skar miljonu patvēruma meklētāju, kas Vācijā ieradušies kopš 2015.gada.
Kancleres Angelas Merkeles vadīto kristīgo demokrātu (CDU) Bavārijas sabiedrotie - Kristīgi sociālā savienības (CSU) - ieņem stingrāku nostāju imigrācijas politikā, uzturot arī prasības, kas SPD liekas nepieņemamas.
Sarunās par Vācijas valdības koalīcijas izveidošanas iespējām kancleres Angelas Merkeles vadītais konservatīvais bloks (CDU/CSU) un centriski kreisie sociāldemokrāti (SPD) pirmdien koncentrēsies jautājumiem, kas skar Eiropas Savienības (ES) nākotni.
Merkeles kristīgo demokrātu (CDU) un viņu Bavārijas partneru Kristīgi sociālās savienības (CSU), kā arī SPD līderi otro dienu runās par vēl vienas "lielās koalīcijas" izveides iespējām, un šajās debatēs Eiropas nākotne būs viens no svarīgākajiem jautājumiem.
Neilgi pēc Bundestāga vēlēšanām Francijas prezidents Emanuels Makrons nāca klajā ar ES reformu priekšlikumiem, cita starpā rosinot izveidot atsevišķu eirozonas budžetu un finanšu ministra amatu, kā arī apvienotus Eiropas militārās intervences bruņotos spēkus.
Tiesa gan, Vācija, kas ilgstoši kopā ar Franciju tikusi uzskatīta par ES galveno dzinējspēku, nav sniegusi skaidru atbildi uz šiem priekšlikumiem par pēc-Brexit Eiropu, Merkelei smagi strādājot pie koalīcijas izveides.
CDU, CSU un SPD līderi svētdienas vakarā sacīja, ka diskutēs par nepieciešamību īstenot plašas reformas.
"Mēs apzināmies savu atbildību par Vācijas un Eiropas nākotni," sacīja SPD ģenerālsekretārs Larss Klingbeils.
Tā dēvētajām zondēšanas sarunām, kas, domājams, noslēgsies piektdien, veiksmes gadījumā sekos oficiālas koalīcijas sarunas.
reptilis
kā saka
bet