Andrē Meisters un Markuss Bekedāls, kas vada blogu vietni Netzpolitik, par izmeklēšanu informēti 24.jūlijā, un abi žurnālisti ceturtdien tīmeklī publiskojuši oficiālo prokuratūras vēstuli.
Prokuratūra savā vēstulē norādījusi uz diviem rakstiem, kas Netzpolitik publicēti attiecīgi februārī un aprīlī. Tiek uzskatīts, ka tajos žurnālisti citējuši Vācijas Konstitūcijas aizsardzības biroja ziņojumu, kurā ierosināts izveidot jaunu vienību tīmekļa, īpaši sociālās saziņas vietņu, uzraudzībai.
Šis ziņojums ticis klasificēts kā slepens dokuments.
Kā vēsta vācu mediji, federālā prokuratūra pieaicinājusi konsultantu, lai noskaidrotu, vai publiskotais dokuments ir kvalificējams kā valsts noslēpums.
Vienlaikus prokuratūra vēlas noskaidrot žurnālistu avotus.
Ja viņi tiks atzīti par vainīgiem, žurnālistiem draud vismaz gadu ilgs cietumsods.
"Mēs neesam liecinieki, bet līdzdalībnieki, mēs esam tikpat atbildīgi kā mūsu vārdā neminētie avoti," raksta abi žurnālisti. "Pagājis ilgs laiks, kopš Vācija pret žurnālistiem un avotiem rīkojusies šādā veidā."
Vācijas žurnālistu arodbiedrība DJV prokuratūras rīcību nosodījusi kā uzbrukumu preses brīvībai. Ierosinātā lieta ir "nepieļaujams mēģinājums apklusināt mūsu divus kritiski noskaņotus kolēģus", uzsvēris DJV vadītājs Mihaels Konkens, pieprasot nekavējoties pārtraukt jebkādu izmeklēšanu pret Bekedālu un Meisteru.
Netzpolitik ir viena no populārākajām vācu blogu vietnēm, un galvenokārt tā pievēršas tēmām, kas saistītas ar digitālās pasaules tiesībām. Bekedāls un Meisters saņēmuši arī balvu par tiešsaistes ziņām, sekojot Vācijas parlamentārās komisijas darbam neonacistiskā grupējuma Nacionālsociālistiskā pagrīde (NSU) noziegumu izmeklēšanā.
Šī lieta atgādina 1962.gada izmeklēšanu pret žurnālu Der Spiegel, kas publicēja rakstu, kurā bija apgalvots, ka toreizējās Rietumvācijas bruņotie spēki Bundesvērs nav gatavi darbībai kodolkara apstākļos. Arī tolaik žurnālisti tika apsūdzēti valsts nodevībā.
Tā bija pēdējā reize, kad Vācijas Federatīvajā Republikā žurnālistiem tika izvirzītas apsūdzības valsts nodevībā.
1965.gadā Federālā tiesa šajā lietā atzina, ka trūkst pierādījumu, kas apliecinātu žurnālistu vainu, un šī lieta kļuva par precedentu, kas nostiprināja vācu preses brīvību.
Prokuratūra piektdien izpelnījusies arī vācu mediju un politiķu kritiku.
Ķelnes laikraksts Stadt-Anzeiger citē "zaļo" pārstāvi un Bundestāga Tieslietu komitejas priekšsēdētāju Renāti Kīnasti, kura izteikusies, ka ierosinātā izmeklēšana ir likuma varas apkaunojums.
Kīnaste piesauc "masīvo spiegošanu un noklausīšanos", ko veikusi ASV Nacionālās drošības pārvalde, taču prokuratūra šajā jautājumā no izmeklēšanas atteikusies.
Tas liecina par ģenerālprokurora Haralda Ranges prioritātēm, norāda Kīnaste.
"Kad žurnālisti kļūst par noziedzniekiem, kad viņiem jābaidās no soda par zināmas informācijas publicēšanu, risks žurnālistikai ir ārkārtīgi augsts," savukārt norādījis Georgs Maskolo, kurš vada sabiedrisko raidorganizāciju NRD un VDR, kā arī laikraksta Süddeutsche Zeitung apvienoto pētnieciskās žurnālistikas nodaļu.