Arodbiedrība IG Metall paziņojusi, ka streiks, kas beigsies piektdienas vakarā, ir pēdējais brīdinājums pirms lemt par plašāku streiku rīkošanu.
IG Metall pieprasa nākamo 27 mēnešu laikā 3,9 miljoniem strādājošo metālrūpniecībā un mašīnbūvē paaugstināt algas par astoņiem procentiem.
Arodbiedrība arī pieprasījusi strādājošiem tiesības uz laiku saīsināt savu darba nedēļu no 35 līdz 28 stundām, ja tiem nepieciešams aprūpēt bērnus vai gados vecus un slimus radiniekus. Streikotāji prasa šajā laikā saglabāt iepriekšējo algu, kā arī garantijas, ka pēc diviem gadiem varēs atgriezties darbā uz pilnu laiku.
Šī ir pirmā plašākā IG Metall akcija darba nedēļas saīsināšanai kopš 1984.gada, kad arodbiedrība panāca pāreju no 40 stundu darba nedēļas uz 35 stundu darba nedēļu.
Darba devēji piedāvājuši 6,8% lielu algu paaugstinājumu, taču noraidījuši prasību pēc saīsinātās darba nedēļas, ja vien apmaiņā tiem netiek dotas tiesības nepieciešamības gadījumā darba laiku pagarināt.
Noraidīta arī prasība saglabāt esošo darba algu tiem, kas pārgājuši uz saīsināto darba nedēļu, norādot, ka tādējādi daļa strādājošo saņemtu augstāku stundas algu nekā pārējie.
Jau trešdien darbu pārtrauca aptuveni 68 000 strādājošo 80 uzņēmumos, tajā skaitā kravas automobiļu ražotājā MAN un auto daļu ražotājā ZF Friedrichshafen.
Streiks, kura laikā arodbiedrība aicinājusi katra uzņēmuma darbu pārtraukt uz 24 stundām, turpinājās arī ceturtdien, un tiek prognozēts, ka līdz piektdienas vakaram streiks būs skāris aptuveni 260 uzņēmumus.
Vācijas Ekonomisko pētījumu institūts (DIW) lēš, ka streiks dienā var radīt 62 miljonus eiro lielus zaudējumus.
Gan arodbiedrība, gan darba devēji izrādījuši gatavību pēc piektdien plānotās streika izbeigšanas atsākt sarunas, taču abas puses prasa viena no otras lielāku piekāpšanos.
Vienlaikus darba devēji apstrīdējuši streika pamatotību tiesā un pieprasījuši kompensēt tā radītos zaudējumus.