Iepriekš publiskotie dokumenti liecina, ka BND priekštece - Otrā pasaules kara laikā izveidotā Austrumu ārvalstu karaspēka nodaļa (Abteilung Fremde Heere Ost- FHO) - zinājusi, kur slēpjas Eihmans jau1952.gadā - astoņus gadus pirms viņš tika sagūstīts.
Tomēr daļa dokumentu, kas attiecas uz Eihmanu, joprojām ir slepeni, un BND apgalvo, ka to publiskošana kaitētu Vācijas ārvalstu attiecībām un nacionālajām interesēm. Bild žurnālists lūdza tiesu panākt arī šo dokumentu publiskošanu, bet prasība tika noraidīta.
Bild advokāts paziņojis, ka tagad žurnāls varētu vērsties augstākajā tiesā. "Mēs domājam, ka Vācijas intereses apdraud lietu slēpšana, nevis atklāšana," norādīja advokāts.
Pastāv aizdomas, ka Vācijas kanclera Konrāda Adenauera pēckara valdība gribēja novērst Eihmana sagūstīšanu, jo viņš varētu atklāt apkaunojošus faktus par augsta ranga Rietumvācijas amatpersonu pagātni.
Eihmans tiek uzskatīts par galveno holokausta plānotāju, piedaloties sešu miljonu ebreju iznīcināšanas loģistiskās un tehniskās puses organizēšanā. Pēc Otrā pasaules kara beigām Eihmanam izdevās izbēgt no kara noziedznieku nometnes un 1950.gadā nokļūt Argentīnā, kur vēlāk viņam pievienojās arī ģimene. Argentīnā viņš dzīvoja ar Rikardo Klementa vārdu.
1960.gadā viņu Argentīnā sagūstīja izraēliešu izlūkdienesta Mossad aģenti un nogādāja Izraēlā, kur 1961.gada 11.aprīlī sākās viņa tiesas prāva. 1961.gada decembrī Eihmanam Izraēlā tika piespriests nāvessods. Viņš tika pakārts sešus mēnešus vēlāk. Viņa līķis tika kremēts un pelni izkaisīti ārpus Izraēlas teritoriālajiem ūdeņiem.