Vācijas valdība apstiprina likumprojektu efektīvākai cīņai pret naida runu internetā

Pēc reģionālā politiķa slepkavības un uzbrukuma sinagogai pagājušajā gadā Vācijas valdības ministri paziņoja par ieceri pieprasīt tādiem sociālo mediju uzņēmumiem kā Facebook un YouTube ziņot policijai par konkrētiem naida runas veidiem un atklāt lietotāju IP adreses. Kompānijām jau ir uzlikts par pienākumu dzēst šādus ierakstus.

Likumprojekts, ko atbalstījusi valdība, nosaka, ka uzņēmumiem jāziņo federālajai policijai par plaša spektra naida runas izpausmēm, tostarp, ierakstiem, kas satur galēji labējo propagandu, vardarbības atklātu attēlojumu, slepkavības un izvarošanas draudus, gatavošanos teroraktiem un attēlus, kuros redzama bērnu seksuāla izmantošana.

Likumprojekts, kas vēl jāapstiprina parlamentam, arī paplašina naida runas definīciju, ietverot izvarošanas draudus un draudus par īpašuma bojāšanu un atbalsta paušanu smagiem noziegumiem.

Vācijas tieslietu ministre Kristīne Lambrehta uzsvērusi, ikviens, kurš draud nogalināt cilvēku, "nepauž viedokli, viņš pastrādā noziegumu".

Saskaņā ar likumprojektu par sodāmu pārkāpumu tiks atzīta publiska atbalsta paušana noziegumiem, tostarp draudi nodarīt kaitējumu cilvēkiem vai viņu mājām.

Praktiski tas nozīmētu, ka sodāma varētu būt arī naida runas retvītošana plašai auditorijai vai naida runas akceptēšana publiskā forumā.

Amatpersonas skaidro, ka tiesu ziņā būs izlemt, kuri ieraksti sociālajos tīklos vai dalīšanās ar ierakstiem uzskatāma par sabiedriskā miera traucēšanu.

Juristi lēš, ka ar naida runu saistītu lietu skaits Vācijā ik gadu mērāms ar sešciparu skaitli. Tas nozīmē, ka nākotnē, lai tiktu galā ar šīm lietām, būtu nepieciešams papildus simtiem policistu un prokuroru.

Pēdējos gados Vācijā ir pieaudzis antisemītisms un galēji labējais ekstrēmisms, ko amatpersonas daļēji skaidro ar naidīgo klimatu, kas plaukst un zeļ sociālajos medijos.

Antisemītisma motivētu noziegumu skaits kopš 2013.gada Vācijā pieaudzis par 40%, liecina Tieslietu ministrijas dati.

Valdība arī atbalstīja pasākumus, kas ļaus politiķiem un žurnālistiem efektīvāk nepieļaut, ka citi iegūst viņu mājas adreses no publiskiem reģistriem.