Čārlzs III svinīgi solīja kļūt par svētību "katras ticības un pārliecības" cilvēkiem.
Viņš par 40.monarhu, kurš kopš 1066.gada kronēts Vestminsteras abatijā, kļuva plkst.12.02 (plkst.14.02 pēc Latvijas laika), kad anglikāņu baznīcas arhibīskaps Džastins Velbijs viņam galvā uzlika Svētā Edvarda kroni.
Pēc kroņa uzlikšanas karaļa galvā, kas sekoja reliģiskai ceremonijai, kurā monarhu "svaidīja, svētīja un iesvētīja", karalis pieņēma zvērestu no citiem aristokrātiem, kuru vārdā to deva viņa dēls un pašreizējais troņmantnieks Velsas princis Viljams, un visiem pavalstniekiem.
Karalienes Elizabetes II kronēšana 1953.gadā bija pirmā britu monarha kronēšana, kas tika pārraidīta televīzijā, bet viņas dēla Čārlza III kronēšana ir pirmā, kura vērojama tiešsaistē visā pasaulē.
Pēc karaļa kronēšanas vienkāršākā ceremonijā tika kronēta karaliene Kamilla.
Vestminsteras abatijā turpinās ceremonija.
Pēc kronēšanas karalis un karaliene karietē, kas pirmo reizi tika izmantota 1762.gadā, dosies plašākā "Kronēšanas procesijā" citu karaliskās ģimenes pārstāvju un ap 4000 britu un sadraudzības valstu karavīru pavadībā atgriezīsies Bekingemas pilī, kur plkst.14.15 no pils balkona sveiks pavalstniekus un pamās Karalisko gaisa spēku parādei.
Svētdien Lielbritānijā gaidāmas dažādas apkaimju ielu ballītes jeb "Lielās kronēšanas pusdienas", bet plkst.20 Vindzoras pilī ap 10 000 viesu vēros Kronēšanas koncertu, kurā piedalīsies Keitija Perija, Laionels Ričijs, "Take That", Andrea Bočelli un citi mākslinieki.
Pirmdien Lielbritānijā izsludināta brīvdiena, kurā karaliskā ģimene ir aicinājusi britus piedalīties brīvprātīgo darbā savā kopienā.
74 gadus vecais Čārlzs par Lielbritānijas karali kļuva pagājušā gada 8.septembrī, kad nomira viņa māte karaliene Elizabete II, kas valdīja 70 gadus.