Ziņojuma pamatā ir salīdzinoši analizēti dati par ES iedzīvotāju veselības stāvokli un ES veselības aprūpes sistēmu sniegumu 28 dalībvalstīs, 5 kandidātvalstīs un 3 EBTA valstīs.
"Lai gan Eiropas Savienībā paredzamais mūža ilgums ir viens no ilgākajiem pasaulē, pašapmierinātībai nav pamata. Daudzas dzīvības būtu iespējams glābt, aktīvāk veicinot veselīgu dzīvesveidu un novēršot tādus riska faktorus kā tabaka un mazkustīgs dzīvesveids. Nav pieņemami, ka Eiropas Savienībā katru gadu pāragri mirst 1,2 miljoni iedzīvotāju, ja no tā var izvairīties, nodrošinot labāku slimību profilaksi un efektīvāku veselības aprūpi," sacīja veselības un pārtikas nekaitīguma komisārs Vītenis Andrjukaitis.
Ziņojumā turklāt norādīts, ka ir nepieciešams uzlabot garīgo veselību un novērst garīgās slimības, kas rada ne vien sociālas sekas, bet arī tēriņus, kuri tiek lēsti vairāk nekā 4% apmērā no IKP visā ES. Tajā aicināts risināt tādus riska faktorus kā smēķēšana, alkohols un aptaukošanās, kā arī mazināt priekšlaicīgu mirstību, nodrošināt vispārēju piekļuvi aprūpei un uzlabot veselības aprūpes sistēmu noturību.
Viena no ziņojuma galvenajām atziņām ir, ka kopš 2011. gada paredzamais mūža ilguma pieaugums ES valstīs ir ievērojami samazinājies. Turklāt joprojām saglabājas lielas paredzamā mūža ilguma atšķirības ne tikai pēc dzimuma, bet arī pēc sociālekonomiskā statusa. Piemēram, tiek lēsts, ka vidēji visā ES 30 gadus veci vīrieši ar zemu izglītības līmeni nodzīvos 8 gadus mazāk nekā vīrieši ar augstāko izglītību.
Divās trešdaļās ES valstu paredzamais dzīves ilgums pārsniedz 80 gadus. Vismazākais iedzīvotāju paredzamais dzīves ilgums ES dalībvalstu vidū ir Bulgārijā, Latvijā, Lietuvā un Rumānijā. Šajās valstīs tas ir aptuveni 75 gadi.
Apkopojot informāciju no dažādām valstīm, konstatēts, ka līdz pat 20% no veselības aprūpes izdevumiem varētu pārdalīt un izmantot labāk. Kombinējot dažādus politikas instrumentus, varētu optimizēt izdevumus un nodrošināt izmaksu lietderību, piemēram, izmantojot veselības aprūpes tehnoloģiju novērtējumu farmācijas līdzekļu atlasē un apmaksā vai iepirkumā un cenu noteikšanā.
2015. gadā Eiropā vairāk nekā 84 000 iedzīvotāju mira no psihiskām slimībām. Tiek lēsts, ka garīgās veselības problēmu radītās kopējās izmaksas pārsniedz 600 miljardus eiro gadā.
Tāpat ziņojumā atklāts, ka gandrīz 40% pusaudžu ES atzīst, ka iepriekšējā mēnesī vismaz vienu reizi ir uzdzīvojuši, lietojot alkoholu. Lai gan alkohola kontroles politika ir palīdzējusi samazināt alkohola kopējo patēriņu vairākās ES valstīs, alkohola pārmērīga lietošana gan pusaudžu, gan pieaugušo vidū joprojām ir būtiska sabiedrības veselības problēma.
Ziņojumā arī norādīts, ka mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem ir piecas reizes lielāka varbūtība ziņot par neapmierinātām medicīniskajām vajadzībām nekā mājsaimniecībām ar augstiem ienākumiem.
Analizējot datus par iedzīvotāju veselības stāvokli un veselības aprūpes sistēmu sniegumu Latvijā, konstatēts, ka Latvijas iedzīvotāju paredzamais mūža ilgums pēdējos 15 gados ir palielinājies samērā strauji, bet joprojām par aptuveni sešiem gadiem atpaliek no ES vidējā rādītāja un ir trešais zemākais ES. "Paredzamais mūža ilgums ir krasi atšķirīgs atkarībā no dzimuma un sociāli ekonomiskā stāvokļa. Latvijas vīriešu paredzamais mūža ilgums ir gandrīz par 10 gadiem īsāks nekā sievietēm. Arī paredzamais mūža ilgums 25 gadu vecumā starp zemāko un augstāko izglītības līmeni ieguvušajiem Latvijas iedzīvotājiem atšķiras par desmit gadiem," norādīts ziņojumā.
Tāpat secināts, ka izdevumi veselības aprūpei Latvijā ir vieni no zemākajiem ES, un tas veselības aprūpes sistēmā rada būtisku resursu nepietiekamību.
Eiropas Komisija 2016. gadā uzsāka zināšanu apkopošanas ciklu Veselības stāvoklis ES , lai palīdzētu ES dalībvalstīm uzlabot iedzīvotāju veselību un veselības aprūpes sistēmu darbību. Valstu iestādes atzinīgi novērtēja ziņojumus un lika tos lietā. Septiņas dalībvalstis (Austrija, Kipra, Somija, Itālija, Nīderlande, Polija un Zviedrija) iesaistījās brīvprātīgā apmaiņā, lai apspriestu secinājumus un apmainītos ar paraugpraksi.
2018. gada Pārskats par veselību: Eiropa ir pirmais ziņojums, kas realizēts otrajā Veselības stāvoklis ES ciklā; cikla ietvaros ik pēc diviem gadiem tiek prezentēts ES mēroga pārskats, kas kalpo par pamatu secīgajiem ziņojumiem par konkrētām valstīm. Ziņojums izstrādāts, cieši sadarbojoties ESAO un Komisijai, nolūkā uzlabot zināšanas par veselības jautājumiem.
ES veselības sistēmu attīstība ziņojumā atspoguļota, ņemot vērā to efektivitāti, pieejamību un noturību un izmantojot jaunākos pieejamos datus. Ar ciklu Veselības stāvoklis ES EK reaģē uz nepieciešamību apkopot konkrētām valstīm specifiskas un vairākām valstīm kopīgas zināšanas, ko var izmantot politikas izstrādē valsts un Eiropas līmenī.
eiropietis