Durvis aizveras
Līdzīgus stāstus pēdējā laikā var dzirdēt no daudziem irākiešu bēgļiem, jo Zviedrija ir sapratusi, ka līdzšinējā viesmīlība nevar turpināties bezgalīgi. Nelielā valsts kopš Irākas kara sākuma uzņēmusi vairāk nekā 40 000 bēgļu no Irākas. 2007.gadā prasību par patvēruma piešķiršanu Zviedrijā iesniedza vairāk nekā 18 000 irākiešu, un 70% prasību tika apmierinātas. Zviedrija uzņēmusi daudz vairāk irākiešu bēgļu nekā Irākas kara sācējas ASV un Lielbritānija. Piemēram, ASV pērn piešķīra patvērumu tikai ap 1600 irākiešu bēgļiem. Zviedri ir aizvainoti, ka citas Eiropas Savienības (ES) valstis ir daudz pasīvākas palīdzības sniegšanā. Zviedrijas migrācijas lietu ministrs Tubīass Bilstrems uzskata, ka ES vajadzētu izstrādāt vienotu patvēruma piešķiršanas sistēmu, lai visas dalībvalstis uzņemtos līdzīgu daļu atbildības. Zviedrijas valdība vēsta, ka 2009.gadā, kad Zviedrija pildīs ES prezidentūras pienākumus, tā būs viena no viņu prioritātēm.
Jauno noteikumu dēļ irākiešiem ir daudz grūtāk iegūt patvērumu Zviedrijā. Šogad janvārī apmierināti tikai 28% pieprasījumu, salīdzinot ar 85% pirms gada. Zviedrijas migrācijas tiesa pagājušogad nolēma, ka Irākā vairs nav kara stāvoklis, tāpēc irākiešiem vairs nepienākas garantētas tiesības uz patvērumu Zviedrijā. Tagad viņiem jāpierāda, ka dzimtenē viņu dzīvībai draud konkrētas briesmas. 26 gadus vecais irākiešu ārsts Metjū (vārds mainīts) intervijā BBC uzsver, ka stāvoklis Irākā joprojām ir ļoti bīstams. "Ja tu paliec Irākā, tu mirsi. Ja izdodas aizbraukt, tu dzīvosi."
Nevar palīdzēt visiem
Irākiešu bēgļi vēsta, ka pretosies Zviedrijas valdības nodomam izsūtīt viņus atpakaļ uz Irāku. "Šiem cilvēkiem nav, pie kā atgriezties. Un viņi atradīs veidu, jebkādu veidu, lai izvairītos no atgriešanās, jo pēdējais, no kā cilvēki atsakās, ir cerība par labāku dzīvi," secina labdarības organizācijas Caritas vadītājs Džordžs Džozefs.
Zviedrijas amatpersonas uzsver, ka patvērums pienākas politiskiem bēgļiem, bet pārējiem, kas atzīti par ekonomiskiem migrantiem, varētu likt atgriezties Irākā. Protams, šis nodoms izraisījis irākiešu sašutumu. "Ja viņi varētu man garantēt, ka pēc atgriešanās mani neviens nenogalinās, es jau rītdien būtu atpakaļ Irākā. Taču Bagdāde ir īsta elle," laikrakstam The Christian Science Monitor stāsta irākietis Tobja. Migrācijas lietu ministrs T.Bilstrems uzskata, ka Zviedrijai nav citas izejas. "Zviedrija nesāka šo karu, bet mēs esam darījuši visu, lai palīdzētu bēgļiem. Taču mūsu valsts ir maza, un mēs nevaram palīdzēt visiem."
Zviedrijas "mazā Bagdāde"
Bēgļu pieplūduma radītās problēmas vislabāk redzamas Sēderteljē, kas jau iesaukta par mazo Bagdādi. Sēdertelje ir neliela pilsēta ar 80 000 iedzīvotāju, no kuriem ap 40% ir imigrantu. Viņu vidū ir ap 6000 irākiešu, kas aizbēguši no kara briesmām. Tas nozīmē, ka mazā Sēdertelje uzņēmusi vairāk irākiešu bēgļu nekā ASV, kas sāka šo karu. Taču pilsēta netiek galā ar izdevumiem, kas vajadzīgi bēgļu izmitināšanai, apmācībai un bērnu skološanai. Daudzi bēgļi iztiek no 6000 kronu (450 latu) pabalsta; viņiem pienākas arī 550 bezmaksas zviedru valodas stundas. "Zviedrijai ir vajadzīga imigrācija. Mēs esam maza valsts ar zemu dzimstību. Taču mums vajadzētu uzņemt bēgļus cilvēcīgā un cienījamā veidā. Tas nav iespējams, ja viņiem nākas gulēt uz grīdas nomestos matračos," vēsta Sēderteljes mērs Anderss Lago. Dažviet vienā dzīvoklī mitinās 15 līdz 20 irākiešu.
Pašvaldība raizējas arī par zviedru bēgšanu no "imigrantu pilsētas". "Kad ierodas viesi, man nākas paskaidrot, kāpēc mūsu skolā ir ļoti maz blondu bērnu," sarunā ar The Times stāsta skolas direktore Kārina Olberga. "Taču tas ir labi, jo irākiešu bērni ļoti grib mācīties un viņu motivācija aplipina arī citus bērnus." 12 gadu vecā Mīna Kudsi, kas vēlas kļūt par ārsti, atzīst: "Bagdāde ir skaista, bet šeit ir droši."
Imigrācijas jautājumiem pēdējā laikā pievērsta pastiprināta politiķu uzmanība, jo Zviedrija sāk zaudēt imigrantiem draudzīgas valsts tēlu. Kādā aptaujā ceturtā daļa zviedru atzina, ka būtu gatavi balsot par partiju, kas ierobežotu imigrantu tiesības. 30 gadu vecais irākietis Muhammeds, kurš pieprasījis patvērumu Zviedrijā, intervijā BBC secina: "Zviedri ir draudzīga tauta, bet šeit jau ir pārāk daudz irākiešu. Mēs visi gribētu dzīvot Irākā; sava dzimtene ir vislabākā. Taču tur nav nākotnes.