32 gadus vecais Mijailovičs intervijā laikrakstam "Expressen" atzina, ka nav plānojis 2003.gada 10.septembrī īstenoto slepkavību un izdarījis to impulsīvi pēc Lindas ieraudzīšanas pie lielveikala NK Stokholmā.
Viņš pastāstīja, ka sekojis ministrei šajā lielveikalā, izstaigājot vairākus stāvus, pirms nāvējošās saduršanas ar nazi. Mijailovičs toreiz bija apreibinājies ar hipnotisko medikamentu flunitrazepamu.
"Es vienkārši piegāju klāt, izvilku nazi, un tad tas notika. Tas notika tik ātri. Es atceros, ka gaisotne bija haotiska, bija pilns ar cilvēkiem, un kāds sauca - ķeriet viņu. Es atceros, ka bija daudz kliegšanas," stāstīja Mijailovičs.
Lai gan uzbrukums notika gaišā dienas laikā un veikalā bija daudz cilvēku, Mijailovičam izdevās aizbēgt no nozieguma vietas, un viņš pats bija pārsteigts par to.
"Es sākumā gāju lēni, tad izgāju pa sānu ieeju - to pašu, pa kuru biju ienācis. Tad es iemetu nazi atkritumu urnā. .. Tad es atkal sāku bēgt. Es aizbraucu ar taksometru uz Drāmas teātri," stāstīja slepkava.
"Es redzēju policijas automašīnas, tāpēc ir nedaudz dīvaini, ka mani nenotvēra pilsētā. .. Es vēlāk atskurbu Sēderteljes mežos, kur izmetu apģērbu. Es sēdēju mežā un domāju: Šī ir mana pēdējā atrašanās brīvībā," stāstīja Mijailovičs.
Prāvas gaitā Mijailovičs pauda maz nožēlas par izdarīto un maz stāstīja par saviem motīviem.
Intervijā viņš noliedza, ka slepkavības motīvs būtu bijuši Lindas paziņojumi par NATO īstenoto Serbijas bombardēšanu. Mijailovičs sacīja, ka ieraudzījis Lindu tikai sagadīšanās pēc, bet nedēļu pirms slepkavības apsvēris iespēju uzbrukt Lāšam Leijonborgam no liberālās "Tautas partijas".
"Es jutu naidu pret politiķiem - gan zviedru, gan serbu. Es vainoju politiķus visās manās neveiksmēs," sacīja Mijailovičs.
Viņš intervijā arī atzina, ka ar apgalvojumiem par dzirdētām "balsīm" savā galvā mēģinājis simulēt nepieskaitāmību, lai izvairītos no ieslodzījuma parastā cietumā.
Mijailovičs sacīja, ka var pavadīt cietumā visu atlikušo mūžu un ir gatavs savam liktenim. "Man nevar piedot. Es došos uz elli, kad pienāks īstais laiks," sacīja Mijailovičs.
Lindas nāve izraisīja šoku Zviedrijā un lika atcerēties premjerministra Ulofa Palmes slepkavību 1986.gadā, kura vēl arvien nav atklāta.
Zviedrijas apgabaltiesa Mijailovičam par Lindas slepkavību piesprieda mūža ieslodzījumu, bet apelāciju tiesa atzina, ka Mijailovičs nozieguma izdarīšanas brīdī bijis nepieskaitāms, tāpēc nosūtāms ārstēties uz psihiatrisko klīniku.
Taču Augstākā tiesa spriedumā atbalstīja prokuratūras argumentu, ka Mijailovičs apzinājies to, ka viņa uzbrukums ministrei var izraisīt viņas nāvi, un nolēma, ka Mijailovičam jāizcieš mūža ieslodzījums.
Mūža ieslodzījums ir augstākais soda mērs, kādu paredz Zviedrijas likumi, un Zviedrijā parasti nozīmē, ka notiesātajam cietumā jāpavada aptuveni 15 gadi, taču ieslodzījuma termiņš var būt arī ilgāks.