"Migrācijas pārvalde šobrīd vada sistēmu, kas gādā par lielāku cilvēku skaitu nekā ir iedzīvotāji Zviedrijas piektajā lielākajā pašvaldībā," paziņojumā norādīja pārvaldes direktors Anderss Danielsons.
Lielākā daļa papildu finansējuma tiks tērēta, lai paātrinātu patvēruma pieteikumu izskatīšanas procesu, kā arī investīcijās imigrantu mājokļos.
Tā kā Zviedrijas imigrantu centros trūkst gultasvietas, ieceļotāji tiek izmitināti baznīcās, mošejās un sporta zālēs.
Pērn Zviedrijā ieradās 163 000 patvēruma meklētāju, bet šogad atbilstoši pārvaldes prognozēm varētu ierasties vēl 100 000.
Nelegālo imigrantu pieplūdums strauji samazinājies kopš novembra, kad Zviedrija atjaunoja robežkontroli.
Pēdējo septiņu dienu laikā reģistrēti 528 patvēruma meklētāji, bet vienā oktobra nedēļā - teju 10 000.
Pērn Eiropā ieradās 1,2 miljoni nelegālo imigrantu, bet šogad atbilstoši jaunākajiem ANO datiem, šķērsojot Vidusjūru, jau 131 000.
Lielākā nelegālo imigrantu daļa necenšas palikt pirmajās ES valstīs, kuras viņi sasniedz - Itālijā vai Grieķijā -, bet dodas tālāk uz Vāciju, kur valsts patvēruma meklētājiem nodrošina dāsnus pabalstus un sociālās garantijas.
Otrs populārākais nelegālo imigrantu galamērķis ES ir Zviedrija, kur viņi arī līdz šim varēja rēķināties ar dāsnu valsts atbalstu.
Nelegālo imigrantu vidū tikai 30% ir Sīrijas kara bēgļi, pārējie ir ekonomiskie imigranti, decembrī atzina Eiropadomes prezidents Donalds Tusks.