Dokumenta projektā ministrija norādījusi, ka Latvijas interesēs ir stiprināt NATO kolektīvo aizsardzību, tostarp atturēšanu, kas galvenokārt sastāv no NATO reaģēšanas spējām un militārās klātbūtnes, tostarp Latvijā, kā arī veidot ciešākas NATO attiecības ar partnervalstīm, arī ar Zviedriju, Somiju, Gruziju un Melnkalni.
NATO centrālā loma Eiroatlantiskajā drošības telpā ir pieaugusi kopš Krievijas agresijas Ukrainā, lielākas militārās aktivitātes pie Latvijas robežām un pasaulē kopumā. Jārēķinās, ka Krievija arvien vairāk gatava lietot militāru spēku savu interešu aizstāvēšanai, tostarp mainot neatkarīgu valstu robežas ar spēku kā Krimas aneksijas gadījumā, pauž ministrija.
Tāpat tā norādījusi, ka Latvija nemainīgi atbalsta tā saukto NATO atvērto durvju politiku, kura palīdzēja Latvijai iestāties NATO 2004.gadā, un palielina mieru un drošību Eiropā šodien. Melnkalnes uzaicināšana iestāties NATO apliecinot ne tikai NATO neaizstājamo lomu Eiropas drošībā, bet arī atvērto durvju politikas turpināšanu un nozīmi mūsdienās. Vienlaikus Latvija turpinās veicināt Gruzijas Eiroatlantiskās integrācijas procesu, sniedzot gan politisku, gan praktisku atbalstu šim procesam.
NATO sadarbības uzlabošana ar Zviedriju un Somiju ne tikai veicina NATO un šo partnervalstu drošību, bet arī uzlabo drošības klimatu Baltijas jūras reģionā, uzskata ministrija. Intensīvākas sadarbības pamats ir kopīga izpratne par pieaugošo draudu iemesliem un to pārvarēšanas ceļiem.
Latvija turpinās atbalstīt gan aktīvāku NATO politisko dialogu, gan ciešāku praktisko sadarbību ar Zviedriju un Somiju tādās jomās kā kopīgas mācības un krīžu vadības mācības.