Krievijas vadītāju rīcība Gruzijas konflikta laikā un tās radītais
stingrās dūres politikas popularitātes fons izraisījis bažas Krievijas
opozicionāros un atsevišķos preses izdevumos, ka iespējama arī Kremļa
nosvēršanās par labu "skrūvju pievilkšanai" iekšpolitikā. Viena no
satraukumu izraisošām zīmēm ir ultranacionālistu ideoloģijas
iekļaušanās oficiālajā valsts politikā, lai piemin tikai
nacionālradikāļa Dmitrija Rogozina iecelšanu par Krievijas pārstāvi
NATO. Nupat arī kļuvušas zināmas detaļas par to, kā Krievijas premjers
Vladimirs Putins asi kritizējis to, kā viens no pēdējiem Kremļa tiešā
kontrolē vēl nenonākušajiem visā valstī dzirdamajiem elektroniskajiem
medijiem — radio Eho Moskvi -— atspoguļojis Gruzijas konflikta gaitu.
Atkusnim netic
The Washington Post šonedēļ rakstīja, ka augusta beigās V.Putins uz rezidenci Sočos izsaucis 35 Krievijas vadošo mediju vadītājus. To vidū pirmo reizi pēdējo piecu gadu laikā bijis Kremlim ne visai tīkamās Eho Moskvi galvenais redaktors Aleksejs Venediktovs, kura vadītā radio darbību V.Putins kritizējis gan kopējā sanāksmē, gan runājot divatā. The New Yorker atklāj A.Venediktova stāstīto, ka V.Putins, vicinot rokā pārraižu atšifrējumus, teicis, ka A.Venediktovam nākšoties par to atbildēt: "Vēlāk mēs tikāmies aci pret aci, un tad Putins sāka runāt pozitīvākā tonī. Taču savu viedokli viņš pauda skaidri. Viņš nodemonstrēja, ka ir gatavs jebkurā brīdī ar mums izdarīt visu, ko vēlēsies."
NewsRU.com savukārt citē Ren-TV galvenā redaktora vietnieci Mariannu Maksimovsku: "Kad Medvedevs nāca pie varas, mēs cerējām uz jaunu atkusni. Taču pēc Gruzijas kara daudzus cilvēkus uztrauc skrūvju pievilkšana valstī." — "Ātrums, ar kādu Krievijas valdība, piepūloties valstsvīriem, starptautiskajā sabiedrībā pietuvojas Irānas statusam, bet valsts iekšienē — pēdējam marksistiski ļeņiniskajam valdīšanas domas uzliesmojumam Andropova disciplīnas veidā, nevar nešokēt skaidri domājošu cilvēku, lai kādi būtu viņa politiskie uzskati," raksta interneta izdevums Gazeta.ru.
Daudz piekritēju
Iknedēļas izdevums Kommersant — Vlastj arī pieļauj, ka "piecu dienu kara" Gruzijā sekas var būt stingrāka Krievijas iekšpolitika. Pirmām kārtām tas attiecoties uz opozīciju. Diezgan aktīviem varas kritiķiem jau slēgta pieeja nacionālajiem telekanāliem, taču dažus mēreni noskaņotus kritiķus dažreiz uzaicina uz sabiedriski politiskajiem televīzijas sarunu šoviem. Tagad telestudijas var aizvērties Borisam Ņemcovam vai Ņikitam Beliham (partijas Labējo spēku savienība līderis), jau ir aizvērtas Mihailam Kasjanovam un Garijam Kasparovam.
"Tendence ir acīmredzama. Agrāk Kremlī atklāti uz kaut ko tādu neuzdrošinājās iet. Taču tagad Kremlis vairs nevērtēs visus soļus ar mērauklu, kā tie ietekmēs attiecības ar Eiropu vai ASV," raksta žurnāla Rossija v globalnoj politike galvenais redaktors Fjodors Lukjanovs.