Bijušais Krievijas flotes komandieris noraida ziņas par Karostas ķīmisko ieroču izmešanu Baltijas jūrā

Kad pagājušā gadsimta 90.gados flotes spēki atstāja Latvijas teritorijā esošo Liepājas militāro bāzi, viņu rīcībā nebija ne ķīmisku ieroču, ne radioaktīvu materiālu vai atkritumu," aģentūrai "Interfax" pastāstīja Jegorovs, kurš Krievijas Baltijas jūras floti komandēja no 1991. līdz 2000.gadam."Turklāt Krievijas armijas izvešana no Latvijas notika attiecīgo Latvijas varas institūciju uzraudzībā. Pat gribēdami Krievijas spēki nebūtu varējuši kaut ko paslēpt vai pasākt. [Krievijas] Baltijas flotes un Liepājas militārās bāzes vadība kopumā darbojās tā, kā to paredzēja Krievijas un Latvijas vienošanās par armijas izvešanu," Jegorovs piebilda.Par to, ka Krievijas bruņotie spēki Baltijas jūrā pie Zviedrijas krastiem 90.gadu sākumā, iespējams, izmetuši ķīmiskos ieročus un radioaktīvos atkritumus no Liepājas Karostas, ceturtdien Zviedrijas sabiedriskā televīzija STV.Saskaņā ar televīzijas sniegto informāciju ieroči un kodolatkritumi jūrā izmesti netālu no Gotlandes, turklāt Zviedrijas valdība par šo Krievijas rīcību informēta jau pirms 10 gadiem, taču nav sākusi nekādus pasākumus. Pastāv aizdomas, ka no Krievijas armijas kuģiem bīstamās kravas jūrā izgāztas vairākkārt laika posmā no 1991. līdz 1994.gadam, teikts slepenajos ziņojumos, kas datēti ar 1999.gada novembri un decembri, kā arī 2000.gada jūniju.Tā laika Latvijas vadošo amatpersonu rīcībā nav informācijas par šādiem notikumiem."Tas liktos dīvaini, ja tā notiktu, tad mēs būtu lielu troksni sacēluši. Es domāju, ka tad būtu skaļa reakcija bijusi," pieļāva bijušais Latvijas aizsardzības ministrs Tālavs Jundzis, kurš šajā amatā bija no 1991. līdz 1993.gadam.Arī toreizējais Drošības departamenta vadītājs Jānis Aivars Baškers, kurš arī piedalījās sarunās par Krievijas armijas izvešanu no Latvijas teritorijas, BNS atzina, ka šādu informāciju viņš nevar apstiprināt.Tikmēr Aizsardzības ministrijas (AM) pārstāvji LETA atzinuši, ka ministrija neizslēdz iespēju, ka Krievijas karaspēka izvešanas procesā Baltijas jūrā varētu būt nogremdēti militāri konteineri. "Mūsu rīcībā šobrīd nav faktu, kas apliecinātu, ka Zviedrijas televīzijā izskanējusī informācija atbilst patiesībai, tomēr Aizsardzības ministrija neizslēdz iespējamību, ka Krievijas karaspēka izvešanas procesā Baltijas jūrā varētu būt nogremdēti militāri konteineri,” norāda AM valsts sekretārs Jānis Sārts.Sadarbībā ar Baltijas jūras valstīm vēlreiz tiks precizēta pieejamā informācija par Baltijas jūrā esošo piesārņojumu. Ja tā rezultātā tiks iegūta jauna, līdz šim nebijusi informācija, AM attiecīgi vērsīsies pie valstīm, kuras varētu sniegt detalizētāku informāciju, lai lemtu par tālāku rīcību.Vienlaikus AM atzīmē, - ir vispārzināms fakts, ka Baltijas jūrā ir daudz piesārņojuma no Pirmā un Otrā pasaules kara. AM ir vairākkārt pievērsusies Baltijas jūras attīrīšanas jautājumam un lūgusi Krievijai un Vācijai informāciju par Baltijas jūrā atstāto piesārņojumu, taču visaptverošu informāciju no Krievijas puses Latvijas AM nav saņēmusi.