Kā izmeklēšanas sēdē atklāja izmeklēšanas advokāts Hjū Deiviss, Lielbritānijas valdības iesniegtie slepenie materiāli ticami apliecina Krievijas valsts vainu Aleksandra Ļitviņenko nāvē. Izmeklēšanas sēdē tika arī atklāts, ka Ļitviņenko vairākus gadus bija algojis britu izlūkdienests MI6 un ka Londonā viņš regulāri ticies ar savu kontaktpersonu. Savukārt Spānijas slepenā dienesta labā Ļitviņenko pētījis krievu mafiju.
Ļitviņenko sievas Martinas advokāts Bens Emersons tikmēr norādīja, ka izmeklēšanā būtu jāizskata arī jautājums, vai MI6 nav vainojams pienākuma nepildīšanā attiecībā uz Ļitviņenko aizsargāšanu no "reāliem un tūlītējiem nāves draudiem". Pilna apmēra faktu noskaidrošanas izmeklēšana, ko vadīs tiesnesis, šajā lietā sāksies 2013.gada maijā.
Lielbritānijas policija par galveno Ļitviņenko noindēšanas lietā aizdomās turamo uzskata bijušo Krievijas Valsts drošības komitejas aģentu Andreju Lugovoju, kuru Maskava atsakās izdot Londonai.
Uz Lielbritāniju pārbēgušais bijušais Krievijas Federālā drošības dienesta (FDD) pulkvedis Ļitviņenko nomira 2006.gada 23.novembrī - trīs nedēļas pēc saindēšanas, kuras dēļ viņam izkrita mati, viņš spēcīgi novājēja un viņa iekšējie orgāni pamazām pārstāja darboties. Ļitviņenko organismā pēc nāves tika atrasts liels daudzums radioaktīvā polonija 210, kas vairāk nekā desmit reizes pārsniedzis nāvējošo devu.
Pēc Lielbritānijas izmeklētāju novērtējuma, Ļitviņenko nonāvēšanai izmantotā polonija 210 deva maksā vismaz desmit miljonus ASV dolāru (5,2 miljonus latu). Polonijs 210 ir rets, ļoti bīstams, radioaktīvs izotops. To var iegūt tikai kodolreaktorā, līdz ar to tikai ļoti augsti attīstīta organizācija, ja ne ietekmīga valsts varētu būt spējīga uz šo noziegumu.
Ļitviņenko domubiedri uzskata, ka bijušo izlūku nogalinājuši Krievijas valdības dienestu pārstāvji, tādējādi atriebjoties par viņa opozicionāro nostāju pret prezidentu Vladimiru Putinu. Lugovojs 2006.gada 1.novembrī kādā Londonas viesnīcā tikās ar Ļitviņenko. Tieši šajā dienā bijušajam izlūkam arī sākās veselības problēmas. Britu izmeklētāji atklājuši radiācijas pēdas visur, kur sava apmeklējuma laikā uzturējās Lugovojs.
Ļitviņenko Krievijā sākotnēji dienēja VDK pretizlūkošanas nodaļā, bet vēlāk VDK tiesību mantinieka FDD organizētās noziedzības apkarošanas vienībā. Ļitviņenko, kurš mēnesi pirms saindēšanas ieguva Lielbritānijas pilsonību, uzskatāms par vienu no visaugstākā ranga pārbēdzējiem no FDD. Krievijā viņš bija iekļauts meklējamo personu sarakstā un šajā valstī ar savu opozicionāro nostāju pret Putinu bija ieguvis spēcīgus ienaidniekus.
No Krievijas drošības dienesta Ļitviņenko tika atvaļināts pēc skandāla, kad viņš paziņoja, ka FDD vadība viņam un vairākiem padotajiem likusi nogalināt Berezovski. Pēc tam viņš tika apcietināts un apsūdzēts sprāgstvielu glabāšanā, kā arī aizturēto sišanā, bet tiesa viņu attaisnoja. Pret Ļitviņenko tika sākta vēl viena krimināllieta, un viņš tika ieslodzīts Jaroslavļā, bet atbrīvots pret parakstu par dzīvesvietas nemainīšanu.
Ļitviņenko 2000.gada novembrī ar ģimeni ieradās Lielbritānijā un lūdza tur politisko patvērumu, lai izvairītos no Krievijas specdienestu izvērstajām nemitīgajām vajāšanas akcijām. Nav skaidrs, kāpēc Ļitviņenko tomēr ļauts izbraukt no valsts, kaut arī krimināllietas dēļ viņam kā drošības līdzeklis bija noteikts aizliegums pamest Krieviju. Ļitviņenko ir līdzautors grāmatai FDD spridzina Krieviju, kurā viņš apgalvo, ka FDD koordinēja dzīvojamo māju spridzināšanu Maskavā, Volgogradā un Buinakskā 1999.gadā. Sprādzienos bojā gāja vairāk nekā 300 cilvēku