Viņš arī pauda sapratni par Lietuvas bažām saistībā ar Krievijas paziņojumiem, ka Kaļiņingradas apgabalā varētu izvietot jaunu, mūsdienīgu bruņojumu.
"Runājot par gaisa patrulēšanas misiju, mēs izjūtam, ka Krievijas aktivitāte pēdējo pāris mēnešu laikā ir palielinājusies," teica Hekerups, atbildot uz jautājumu, vai viņš ir ievērojis jauna bruņojuma koncentrāciju Kaļiņingradas apgabalā.
Dānijas aizsardzības ministrs uzsvēra, ka nesaskaņu nogludināšanai ar Krieviju jāturpina dialogs.
"Es tik tiešām saprotu jūsu bažas, bet uzskatu, ka ir svarīgi uzsvērt, ka attiecībās ar Krieviju jāturpina dialogs, lai atrastu risinājumus pašreiz atšķirīgajām pozīcijām. Šādā kontekstā NATO dialogā ar Krieviju ir ļoti spēcīgs partneris," norādīja Hekerups.
"Atšķirības NATO un Krievijas pozīcijās ir bijušas vienmēr, un šķiet, ka būs arī nākotnē. Tomēr esmu pārliecināts, ka, neskatoties uz nesaskaņām, tās var pārvarēt ar gribasspēku. Domāju, ka šo gribasspēku iegūsim, ja turpināsim dialogu ar Krieviju," klāstīja Dānijas aizsardzības ministrs, kurš vizītē Lietuvā bija pirmdien.
Lietuva ne reizi vien paudusi bažas par Kaļiņingradas apgabala militarizāciju. Lietuvas aizsardzības ministre Rasa Juknevičiene šogad paziņoja, ka šajā apgabalā ir izvietoti taktiskie kodolieroči.
Šovasar Polijas laikraksts "Rzeczpospolita" vēstīja, ka Kaļiņingradas apgabalā izvietotas raķetes "S-400", kas mērķi spēj sasniegt 400 kilometru rādiusā.
Turklāt nesen Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs brīdināja, ka Kaļiņingradas apgabalā, kas robežojas ar Lietuvu un Poliju, varētu izvietot raķetes "Iskander". "Iskander" tikšot izvietotas, ja ASV neņems vērā Maskavas prasības NATO rakstveida formā apstiprināt, ka Eiropā plānotā pretraķešu aizsardzības sistēma netiks vērsta pret Krieviju.
Kopš septembra četru mēnešu ilgo patruļu Baltijas valstu gaisa telpā veic Dānijas gaisa spēki, izmantojot četrus iznīcinātājus F-16.