SAB pārskatā norāda, ka kārtējās Krievijas prezidenta vēlēšanas notiks 2024.gadā, tomēr pašreizējais valsts vadītājs Vladimirs Putins tajās faktiski esot uzvarējis jau 2020.gadā līdz ar konstitūcijas grozījumiem. Sagaidāmo Putina uzvaru vēlēšanās, visticamāk, nodrošināšot Krievijas konstitūcijas grozījumi, kuru rezultātā tika dzēsti līdzšinējie Putina prezidentūras termiņi, paplašināta prezidenta ietekme un vēl vairāk ierobežota demokrātija, raksta birojs.
Priekšlaicīgi nodrošināt Putina palikšanu prezidenta amatā, tostarp īstenojot redzamākā politiskā oponenta Alekseja Navaļnija slepkavības mēģinājumu, režīmam bija svarīgāk nekā cīnīties ar Covid-19 pandēmiju vai citām iekšpolitiskajām problēmām, pārskatā raksta SAB.
2020.gada 15.janvārī, uzrunājot valsts augstākās amatpersonas, Putins ierosināja konstitūcijas grozījumus. Formāla grozījumu apspriešana un apstiprināšana visos valsts pārvaldes līmeņos ilga divus mēnešus - līdz 14.martam. Sākotnējo ieceri apstiprināt grozījumus tautas nobalsošanā jau 22.aprīlī izjauca Covid-19 pandēmija. Nesagaidot epidemioloģiskās situācijas uzlabošanos, nobalsošanu veica jūnija nogalē, notikumu hronoloģiju atgādina SAB.
Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem nobalsošanā piedalījās 65% balsstiesīgo Krievijas iedzīvotāju, bet konstitūcijas grozījumus atbalstīja 78% vēlētāju.
Kā atzīmē SAB, konstitūcijas grozījumu primārais mērķis bijis "dzēst" Putina līdzšinējos prezidentūras termiņus. Tāpat konstitūcijā tika ierakstīta obligāta ikgadēja pensiju indeksācija. Tomēr skaitliski apjomīgo, bet lielākoties saturiski deklaratīvo un ideoloģiski piesātināto izmaiņu galvenie uzdevumi bija maskēt prezidentūras termiņu dzēšanu un vairot sabiedrības atbalstu grozījumiem, vērtē SAB.
SAB skatījumā, Krievijas valdošais režīms "ar sabiedrības rokām īstenoja būtībā nedemokrātisku un nelikumīgu varas monopolizāciju".
Grozījumus ar nesavtīgu mērķi pilnveidot konstitūciju ierosināja Putins. Mainoties konstitūcijai, radās formāls iemesls dzēst prezidentūras termiņus, ko, atsaucoties uz sabiedrības un visas valsts interesēm, pēdējā brīdī pirms balsojuma parlamentā ierosināja varas partijas deputāte.
Lai gan no juridiskā viedokļa pietika ar federālā un reģionālo parlamentu balsojumu, visus grozījumus, tostarp faktisko atļauju Putinam ieņemt prezidenta amatu vēl divus termiņus, tautas nobalsošanā apstiprināja Krievijas iedzīvotāju vairākums. Šķietami demokrātiskajam procesam bija jāvairo grozījumu leģitimitāte un jādemonstrē Putina popularitāte, vērtē SAB.
Augstais atbalsts konstitūcijas grozījumiem, tostarp līdzšinējo prezidentūras termiņu dzēšanai, bija mākslīgs un neatainoja faktisko sabiedrības viedokli un noskaņojumu, vērtē SAB, oficiālais nobalsošanas iznākums tika panākts ar vienām no plašākajām vēlēšanu manipulācijām kopš Putina kļūšanas par valsts vadītāju. Grozījumu apstiprināšanai režīms izmantojis nevis referendumu, bet līdz tam nevienā normatīvajā aktā nedefinētu un neregulētu tautas nobalsošanu.
Rezultātā, kā liecina ekspertu aplēses, tikai ar balsu viltošanu tika pievienoti vismaz 45% jeb 25 miljoni balsu "par", pārskatā raksta SAB. Plašs pierādījumu loks liecinot, ka režīms organizējis visaptverošu valsts sektorā strādājošo piespiedu mobilizāciju dalībai nobalsošanā. Mērķtiecīgi radīta kontroles trūkuma rezultātā nobalsošanā viena persona varēja nodot divas vai pat vairāk balsis, apgalvo SAB.
"Paradoksāli, ka Covid-19 pandēmija sākotnēji apdraudēja nobalsošanas un līdz ar to arī konstitūcijas grozījumu procesa sekmīgu norisi, bet tajā pašā laikā kļuva par vienu no galvenajiem stimuliem ieviest izmaiņas, kas vēl vairāk atviegloja režīmam nepieciešamā rezultāta nodrošināšanu," raksta SAB.
Nosacīti augstais Krievijas iedzīvotāju atbalsts Putinam un režīma īstenotajai politikai tika panākts, izmantojot nemitīgu propagandu un mērķtiecīgi ierobežojot politisko konkurenci, arī izmantojot oponentu slepkavības, raksta SAB.
Lai gan atbalsts pēdējo gadu laikā ievērojami samazinājies, formāli Putinu joprojām atbalsta sabiedrības vairākums. Kā pieļauj SAB, Putins ir populārs tikai bezalternatīvas apstākļos. "Lai to nodrošinātu, režīms mērķtiecīgi un sistemātiski vēršas pret neatkarīgās opozīcijas pārstāvjiem, kā arī dozē lojālo opozīcijas spēku klātbūtni Krievijas politikā," norāda SAB.
SAB skatījumā, Krievijas sabiedrībā pieaug pieprasījums pēc pārmaiņām, ko veicina Krievijas ilgstošās sociālekonomiskās problēmas, kuras Putina režīms nespēj atrisināt.
Režīma pieaugošā apdraudējuma sajūta un Putina 68 gadu vecums vairs neļauj veikt tādu amatu rokādi, kādu viņš ar Dmitriju Medvedevu īstenoja 2008. un 2012.gadā. Ja Putins izvēlētos atkārtot tā dēvēto divvaldību, prezidenta amatā viņš varētu atgriezties tikai 2030.gadā, kad viņam būtu jau 77 gadi amata termiņa sākumā un 83 gadi termiņa beigās, atzīmē SAB.
Putina atrašanās prezidenta amatā ir prioritāte. Par to liecināja neskaidrība un pakāpeniskais spriedzes pieaugums, kas režīma elitē valdīja līdz prezidentūras termiņu dzēšanai.
Tāpat prioritārs ir Putina veselības stāvoklis, kas vērtējams kā galvenais potenciālais riska faktors, apdraudot turpmāku Putina atrašanos Krievijas prezidenta krēslā. Pandēmija un Putina gandrīz pilnīgā izolēšanās no sabiedrības un amatpersonām tās laikā apliecināja prezidenta veselības stāvokļa augsto nozīmi.
Pieaugot sabiedrības neapmierinātībai ar Krievijas sociālekonomisko situāciju, kā arī politisko stagnāciju un turpinoties saspīlējumam attiecībās ar Rietumvalstīm, režīms arvien vairāk izvairīsies no soļiem, kas var vājināt vai apdraudēt tā pozīcijas, teikts pārskatā.