Eiropas Savienības (ES) enerģētikas komisāra Gintere Etingera pārstāve Marlēne Holcnere informēja, ka piegāžu samazinājums ir skāris Austriju, Bulgāriju, Grieķiju, Itāliju, Poliju, Rumāniju, Slovākiju un Ungāriju.
Savukārt Bulgārijas gāzes transportēšanas tīklu operatorfirmas Bultransgaz vadītājs Kirils Temelkovs piektdien pavēstīja, ka Krievijas dabasgāzes piegādes Bulgārijai un tās kaimiņzemēm Grieķijai, Turcijai un Maķedonijai pašlaik ir kritušās vairāk nekā par 30%. Pēc viņa teiktā, lai pašreizējā aukstuma viļņa laikā kompensētu piegāžu deficītu, Bulgārija ir sākusi izmantot savas gāzes rezerves.
Jau ceturtdien vairākas Eiropas valstis vēstīja, ka Krievijas gāzes piegāžu plūsma ir samazinājusies – tas atsauca atmiņā 2009.gada janvāri, kad bez Krievijas dabasgāzes palika simtiem tūkstoši eiropiešu. Toreiz gāzes piegādes pārtrūka, jo Krievija, nespējot vienoties ar Ukrainu par gāzes cenām, trīs nedēļas bija pārtraukusi piegādāt šo energoresursu ES valstīm, kas gāzi saņem caur Ukrainu.
Gazprom ceturtdien pauda pārsteigumu par ziņām, ka Krievija aukstā laika dēļ esot samazinājusi gāzes piegādes Eiropai. Kompānijas vadītāja vietnieks Aleksandrs Medvedevs apgalvoja, ka Gazprom esot palielinājis gāzes piegāžu apmēru Eiropai līdz maksimumam, ņemot vērā auksto laiku, kura dēļ strauji pieaudzis pieprasījums pēc dabasgāzes. Par situāciju vaininieci Medvedevs minēja Ukrainu, kura, pēc viņa teiktā, esot piesavinājusies lielākus gāzes apmērus, nekā esot paredzēts gāzes piegāžu līgumos.
Ukrainas energokompānija Naftogaz Ukraini šīs apsūdzības noliedza, sakot, ka nodrošina gāzes tranzītu uz Eiropu, bet Ukrainas patērētājiem gāzi piegādā no savām krātuvēm.
EK ir paziņojusi, ka pašlaik ES labāk nekā agrāk ir sagatavojusies iespējamiem gāzes piegāžu traucējumiem. ES valstis ir palielinājušas gāzes uzkrājumu apmērus un uzlabojušas infrastruktūru, lai bloka zemes varētu dalīties ar pieejamiem gāzes krājumiem. "Lai kāds arī nebūtu piegāžu traucējumu cēlonis, mēs pašlaik esam labākā pozīcijā nekā iepriekšējo [piegāžu] krīžu laikā," sacīja ES enerģētikas komisāra pārstāve Holcnere.
ES no Krievijas saņem 25% tai nepieciešamās gāzes, un 80% Krievijas gāzes piegāžu notiek caur Ukrainu. Saistībā ar Maskavas un Kijevas domstarpībām par gāzes cenām un transportēšanas izmaksām ziemas sezonā piegāžu traucējumi kopš 2006.gadā ir notikuši divas reizes.
Spriedze šogad atkal saasinājās, jo Ukraina, kas ir Gazprom lielākā līguma kliente, pieprasīja sākt sarunas, lai veiktu izmaiņas pašreizējā piegāžu līgumā. Ukraina pauda vēlmi, lai Gazprom samazinātu līgumā noteiktos gāzes piegāžus apmērus par 48% vai arī pazeminātu piegāžu cenas. Savu prasību Ukraina argumentēja ar to, ka pašreizējais piegāžu līgums radot kaitējumu tās ekonomikai. Gazprom Ukrainas prasību noraidīja.