"Pirmdien, vakar, notika ES vēstnieku sanāksme, [Eiropas] Komisija (EK) prezentēs priekšlikumus, pabeigtos priekšlikumus, līdz rītdienai, un piektdien tiks pieņemts lēmums," sacīja ministre.
EK strādā pie tā, lai pastiprinātu sankcijas pret Krieviju četros sektoros, arī aizsardzības, dubultā pielietojuma preču un finanšu jomās.
ES līderi samitā sestdien izraudzījās Mogerīni augstā ārlietu pārstāvja amatam, kurā viņa nomainīs britu politiķi Ketrinu Eštoni.
Mogerīni, kurai vairākas Austrumeiropas dalībvalstis pārmet pārlieku toleranci pret Maskavu, atzina, ka situācija Ukrainā ir mainījusies Krievijas uzvedības dēļ un ka ES-Krievijas attiecības vairs nav uzskatāmas par partnerību.
"Stratēģiskā partnerība ir beigusies. Tā pavisam noteikti ir beigusies, un tā bija Maskavas izvēle. Mums ir problēma Ukrainas teritorijā. Mums ir konflikts, tas ir skaidrs," atzina ministre.
Eiropadomes prezidents Hermans van Rompejs svētdien samita noslēgumā paziņa, ka ES līderi uzdevuši EK nedēļas laikā sagatavot pret Krieviju jaunas sankcijas, lai sodītu Maskavu par tās agresiju Ukrainā.
"Pēdējo trīs dienu laikā situācija ir dramatiski eskalējusies," svētdien sacīja Rompejs. "Mūsu pūliņiem tagad ir jābūt vērstiem uz to, lai apturētu asinsizliešanu."
"Visi ļoti labi saprot, ka mums ir jārīkojas ātri, ņemot vērā situācijas attīstību uz vietas un traģisko pēdējo dienu dzīvību zaudējumu," sacīja Rompejs.
Vācija kanclere Angela Merkele svētdien norādīja, ka jaunās sankcijas tiks noteiktas uz jau esošo soda pasākumu bāzes, kas pamatā skar finanšu pakalpojumus, bruņojuma un enerģētikas jomas.
Krievijas karaspēka regulārās daļas trešdien iebruka Ukrainas teritorijā un ieņēma Novoazovskas pilsētu Azovas jūras piekrastē. Piektdien krievu tanki jau bija pie Ukrainas Azovas jūras lielākās pilsētas Mariupoles.
Krievu tanki šobrīd piedalās kaujās pie Luhanskas, vēsta mediji.
Pēdējo divu mēnešu laikā karot uz Ukrainu nosūtīti 15 000 Krievijas karavīru un jau vismaz simts no viņiem karadarbībā zaudējuši dzīvību, pirmdien paziņoja Krievijas cilvēktiesību aizsardzības organizācijas.
Krievijas diversanti, algotņi un vietējo separātistu kaujinieki aprīļa vidū Ukrainas austrumos sāka sagrābt valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes izvērsušas pretterorisma operāciju.
Vēl februārī Krievija okupēja Krimu, bet martā to anektēja.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, ES, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.