Iepriekšējos gados tatāri Simferopolē18.maijā rīkoja lielu piemiņas demonstrāciju, bet šogad Krievijas okupētās Krimas premjerministrs Sergejs Aksjonovs aizliedza līdz 6.jūnijam reģionā rīkot masu pasākumus.
Tiesa, vēlāk viņš aizliegumu mīkstināja, atļaujot piemiņas pasākumu Abdalas musulmaņu kapsētas rajonā.
Krimas tatāru tautas padome Medžliss nolēma nerīkot masu akcijas Simferopoles centrā, bet sarīkot piemiņas pasākumu un mītiņu Akmečetas mikrorajonā.
Ukrainas mediji vēsta, ka tur sapulcējušies aptuveni desmit tūkstoši cilvēku, bet Simferopoles centrā tikmēr patrulē OMON kaujinieki.
Krievija februāra beigās okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, bet martā to anektēja. Starptautiskā sabiedrība nosodījusi Krimas okupāciju un tās aneksiju neatzīst. Sodot Krieviju par Krimas aneksiju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis jau noteikušas sankcijas vairākiem desmitiem Krievijas augstāko amatpersonu un Kremļa tuvākā loka cilvēku.
1944.gadā lielinieku diktatora Josifa Staļina organizētajās deportācijās uz Vidusāziju tika izsūtīti teju visi Krimas tatāri, kuru skaits jau Krievijas impērijas laikā represiju dēļ bija sarucis no pieciem miljoniem līdz 300 000. Kopš 1989.gada 266 000 Krimas tatāru ir atgriezušies Krimā, taču savā vēsturiskajā dzimtenē viņi saskaras ar grūtībām un plašu diskrimināciju. Lielākās problēmas saistītas ar valodas un kultūras tiesībām. Pēc pussalas aneksijas un "referenduma", ko Krimas tatāri boikotēja, viņi ir satraukti par savu turpmāko likteni.