Gruzija protestē pret Krievijas armijas bāzēm Abhāzijā un Dienvidosetijā
Bāzes uz 49 gadiem
Krievijas amatpersonas ziņo, ka karaspēka bāzes Abhāzijā un Dienvidosetijā tiks pilnībā aprīkotas līdz gada beigām. Drīzumā plānots parakstīt vienošanos par militāro sadarbību, kas Krievijai nodrošinās tiesības izvietot savu karaspēku abos reģionos. "Zeme ir iedalīta, vieta noteikta, darbs jau ir sācies," vēsta Abhāzijas separātistu līderis Sergejs Bagapšs. Viņš informē, ka līgums būs spēkā 49 gadus, bet nekāda nomas maksa no Krievijas netiks prasīta.
Karaspēka bāzes tiks aprīkotas ar pretgaisa aizsardzības sistēmām, bruņotie spēki tiks pastiprināti ar tankiem un bruņutransportieriem. Tiesa gan, Krievijas amatpersonas noliegušas ziņas par moderno tanku T-90 sūtīšanu uz Abhāziju. Arī abos reģionos dislocēto karavīru skaits varētu būt mazāks, nekā tika plānots līdz šim. Krievija gribēja izvietot Abhāzijā un Dienvidosetijā pa 3700 karavīru, bet tagad tiek runāts, ka šo skaitli varētu samazināt līdz 1700. "Varbūt nav jēgas pilnā apmērā dislocēt bāzes Abhāzijas un Dienvidosetijas teritorijā. Daļa spēku varētu palikt Krievijas teritorijā," paziņojis Krievijas aizsardzības ministra vietnieks Aleksandrs Kolmakovs. Pēc analītiķu domām, Krieviju uz šādu lēmumu pamudināja finansiāli apsvērumi, jo nākas taupīt naudu armijas uzturēšanai.
Krievijas premjers Vladimirs Putins gan apsolījis, ka Krievijas robežsargi dosies uz Abhāziju, lai parūpētos par reģiona robežas kontroli. Krievija arīdzan plāno apsaimniekot Abhāzijas dzelzceļu un lidostu. Gruzija ir saniknota par Maskavas ietekmes palielināšanos Abhāzijā un Dienvidosetijā, jo uzskata, ka abi reģioni ir neatņemama Gruzijas sastāvdaļa. Krievija atzina Abhāzijas un Dienvidosetijas neatkarību pēc pagājušā gada augusta kara. Maskavas piemēram sekojusi tikai viena valsts (Nikaragva), kaut gan Kremlis aktīvi cenšas panākt, lai abu reģionu neatkarību atzītu arī Baltkrievija.
Saspringtas sarunas
Šveices pilsētā Ženēvā tikmēr atsākušās sarunas par drošības stāvokļa uzlabošanu Kaukāza reģionā. Pie sarunu galda atkal sēdušies arī Krievijas, Dienvidosetijas un Abhāzijas pārstāvji, kas iepriekš boikotēja sarunas. Abhāzija negribēja iesaistīties sarunās, jo raizējās, ka ANO ziņojumā šis reģions tiks raksturots kā Gruzijas sastāvdaļa. Krievijas diplomāti nostājās Abhāzijas pusē. Galu galā jautājums par Abhāzijas un Dienvidosetijas statusu tika diplomātiski apiets, un otrdien visas puses atkal varēja piedalīties sarunās. ANO ziņojums mudina izveidot pie Abhāzijas un Dienvidosetijas robežām īpašu drošības zonu. Saskaņā ar šo priekšlikumu 12 km uz abām pusēm no pamiera līnijas nedrīkstēs izvietot nekādus bruņotos spēkus un kara tehniku. Sarunu dalībnieki plāno turpināt diskusijas par šo priekšlikumu. Visas puses vienojās, ka miera sarunas tiks atsāktas 1.jūlijā, ziņo Reuters.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.