Runājot par Krievijas pēdējā laikā īpaši piekopto agresiju, ministrs skaidroja, ka šobrīd Krievija ir okupējusi aptuveni 22% no Gruzijas teritorijas un īsteno pretlikumīgas aktivitātes, parakstot integritātes līgumus ar de facto atzītām varām. Pašreizējo situāciju Gruzija vēlas atrisināt, cieši sadarbojoties ar starptautisko sabiedrību, un pateicas saviem partneriem Rietumos un Eiropā par nemainīgo atbalstu Gruzijas neatkarībai un teritoriālajai integritātei, kā arī centieniem tuvināties Eiroatlantiskajai telpai.
"Tā ir mūsu attīstības atslēga, un ir ļoti nozīmīgi, ka mēs cenšamies šos konfliktus atrisināt mierīgā ceļā, kas ir Gruzijas valdības deklarētā politika. Mēs cenšamies rast konflikta risinājumu dažādos formātos, piemēram, Ženēvas miera sarunās, definējot starptautiskās drošības režīmu okupētajās teritorijās, lai mierīgā ceļā būtu iespējams sekmēt iekšzemē pārvietoto cilvēku atgriešanos un vairāk sadarboties ar cilvēkiem, kas dzīvo okupētajos reģionos," viņš sacīja.
Taujāts, vai Krieviju nevajadzētu sodīt par nevēlēšanos ievērot starptautiskās saistības un vienošanās, Džanelidze konkrētu atbildi gan nesniedza, vien norādīja, ka Krievijai beidzot jāsāk respektēt teritoriālo integritāti, kas ir ļoti svarīgs starptautisko tiesību princips. Viņš arī skaidroja, ka Gruzija mēģina izmantot visus starptautiskos formātus, lai atjaunotu valsts teritoriālo vienotību. "Tas ir vairāku nāciju tiesību pārkāpums, un mēs stingri pieprasām, lai Krievija ievēro valstu neatkarību," izteicās politiķis.
Vaicāts, vai līdz šim piekoptā diplomātija nesusi cerētos rezultātus un ir saprotama Krievijai, Džanelidze atzina, ka šajā situācijā nav citu risinājumu kā tikai diplomātija. Viņš arī sacīja, ka valstij ir jāattīstās, jāmeklē jaunas iespējas celt ekonomikas izaugsmi, jāievieš visas nepieciešamās reformas, kas atbilst Eiropas standartiem, kopā būvējot stabilu Eiropas valsti.
"Mēs iederamies Eiropas pasaulē, mēs jau esam parakstījuši asociācijas līgumu un aktīvi strādājam pie tā, lai ieviestu nepieciešamās reformas, kas attiecas uz mūsu valsts demokratizāciju, politisko attīstību, spēcīgu demokrātisku institūciju izveidi, kā arī ciešāku iekļaušanos Eiropas struktūrās un starpnozaru sadarbību. Mēs ieviešam arī reformas, kas ved mūs uz ekonomisku sadarbību un iekļaušanos Eiropas Savienības (ES) iekšējā tirgū," skaidroja Gruzijas ārlietu ministrs.
Viņš arī piebilda, ka tas viss jau tagad pozitīvi ietekmē Gruzijas eksportu un valsts tic, ka ar šīm izmaiņām spēs īstenot savu galveno mērķi - pievienoties ES. Vienlaikus kopš 2013.gada Gruzija ieviesusi virkni reformu, lai iegūtu bezvīzu režīmu ar ES, kas neapšaubāmi ir nozīmīgs solis eirointegrācijai.
"Gruzijas pilsoņi to ir pelnījuši. Viņi atbalsta valdību reformu ieviešanas procesos, lai arī bieži vien tas nav viegli, tomēr Gruzijas cilvēku vidū valda saliedētība. Bezvīzu režīms un asociācijas līgums ir būtiski instrumenti, lai tuvotos ES," viņš rezumēja.