"Šorīt aizsūtījām apsveikumu Čeferinam ar uzvaru vēlēšanās," paudis Vetoha. "Pēc iespējas ātrāk gaidām viņu ciemos vai arī paši aizbrauksim - šis jautājums tiks apspriests nākamajā nedēļā. Gaidām Čeferinu uz vienu no Krimas futbola čempionāta kārtām septembra beigās vai oktobra sākumā, lai parādītu, kā mums viss notiek. Tāda vienošanās bija panākta agrāk."
Vetoha pauda cerību, ka jaunais UEFA prezidents palīdzēs futbola attīstībai reģionā.
Krimas Futbola savienībai ir īpašs statuss UEFA. Organizācija tika oficiāli reģistrēta 2015.gada jūlijā, un pirmais Krimas čempionāts, kurā piedalījās astoņas komandas, notika no 2015.gada 22.augusta līdz 2016.gada 4.jūnijam.
Krievija stratēģiski svarīgo Krimas pussalu anektēja no Ukrainas 2014.gada martā, izraisot lielāko krīzi attiecībās ar Rietumu pasauli kopš Aukstā kara.
Līdz tam Ukrainas augstākajā līgā no Krimas spēlēja Simferopoles Tavria un Sevastopol komandas, kas beidza pastāvēt. Drīz pēc tam tika reģistrēti klubi Simferopol, Sevastopol un Jaltas Žemčužina, kurus uzņēma Krievijas pēc spēka trešās līgas čempionātā, tomēr vēlāk pēc UEFA prasības šīs vienības no sacensībām izslēdza.
LETA jau ziņoja, ka trešdien Atēnās UEFA ārkārtas kongresā, kurā 55 organizācijas dalībvalstis balsoja par jauno prezidentu, Čeferins ieguva 42 balsis, kamēr viņa vienīgajam konkurentam Mihaelam van Prāgam no Nīderlandes tika 13 balsis. Viena no balsīm van Prāgam tika arī no Latvijas Futbola federācijas (LFF).
Čeferins futbola sabiedrībā ienāca vien 2011.gadā, kad negaidīti kļuva par Slovēnijas Futbola asociācijas (NZS) prezidentu. Līdz tam viņš bija augsta līmeņa advokāts, dzimtenē pārstāvot klientus skaļās tiesas prāvās. Tāpat jaunajam UEFA prezidentam patīk ekstremāli ceļojumi, jo viņš piecas reizes ir šķērsojis Sahāras tuksnesi, reizi to izdarot ar motociklu, bet pārējās - ar automašīnu.
Čeferina ceļš augšup pa futbola hierarhijas kāpnēm bijis ļoti straujš, jo drīz vien pēc kļūšanas par NZS prezidentu viņš kļuva par Starptautiskās Futbola federāciju asociācijas (FIFA) Disciplinārlietu komitejas locekli, kā arī tika iebalsots UEFA Juridiskajā komitejā, kur pildīja viceprezidenta pienākumus. Pagaidām par Čeferina, kurš ir trīs bērnu tēvs, lielākajiem nopelniem futbola attīstībā tiek uzskatīta viņa darbība bijušo Dienvidslāvijas republiku, bet tagad valstu, futbola federāciju kopīgas darba stratēģijas izstrādē.
Čeferins ir UEFA vēsturē septītais prezidents, sekojot Ebes Švarca (Dānija), Gustava Vīderkehra (Šveice), Artemio Franki (Itālija), Žaka Žorža (Francija), Lenarta Jūhansona (Zviedrija) un Mišela Platinī (Francija) pēdās.
Tiesa, iepriekšējais UEFA prezidents Platinī jau labu laiku nepildīja savus pienākumus, jo viņš neilgi pirms pagājušā gada Ziemassvētkiem saņēma astoņu gadu diskvalifikāciju no futbola. To viņam un bijušajam Starptautiskās Futbola federāciju asociācijas (FIFA) prezidentam Zepam Blateram piešķīra FIFA Ētikas komiteja par 2011.gadā veiktu pārskaitījumu aptuveni 1,8 miljonu eiro apmērā, kas Platinī pienākušies par paveikto laikā no 1999. līdz 2002.gadam. Sākotnēji abām amatpersonām pēc vēršanās FIFA Apelāciju komitejā diskvalifikācijas tika samazinātas par diviem gadiem, bet maijā Platinī izdevās caur Sporta arbitrāžas tiesu (CAS) panākt vairs tikai četru gadu sodu.
Trešdien ievēlētajam prezidentam jānoslēdz Platinī valdīšanas termiņš, kas ir līdz 2019.gada martam. Par spīti savai diskvalifikācijai, šajā kongresā ar atvadu runu uzstājās arī pats francūzis. Šādu atļauju izņēmuma kārtā viņam deva FIFA Ētikas komiteja.
Pašlaik 61 gadu vecais Platinī par UEFA prezidentu kļuva 2007.gadā, pēcāk organizācijā un tās rīkotajos turnīros veicot vairākas pārmaiņas. Tieši viņš bija viens no galvenajiem iemesliem, lai Francija tiktu pie iespējas rīkot šī gada Eiropas čempionāta finālturnīru.
Kopš Platinī diskvalifikācijas UEFA prezidenta pienākumus uzņēmās viceprezidents spānis Anhels Marija Viljars, kurš sākotnēji arī bija pieteicies vēlēšanām. Tomēr šī mēneša sākumā viņš atsauca savu kandidatūru, pamatojot to ar vēlmi turpināt darbu paša vadītajā Spānijas Futbola federācijā. Līdz ar to UEFA prezidenta amatam palika vairs tikai divi kandidāti - van Prāgs un Čeferins.