Tomēr, pēc viņa vārdiem, joprojām pastāv iespēja, ka Krievija var pārskatīt savu lēmumu un piešķirt Kiprai jaunu kredītu, vai mainīt iepriekšējā kredīta atmaksas nosacījumus. M. Saris arī piebilda, ka pagaidām Kipra nav gatava pilnībā atteikties no Krievijas palīdzības.
Kā norāda Krievijas interneta portāls Lenta.ru, Kipras finanšu ministrs sarunas par kredīta piešķiršanu Maskavā risināja kopš 20. marta, vairākkārt tiekoties ar Krievijas finanšu ministru Antonu Siluanovu un pirmo vicepremjeru, prezidentam Vladimiram Putinam tuvu stāvošo Igoru Šuvalovu. Kipra centās panākt 2011. gadā no Krievijas saņemtā 2,5 miljardus eiro lielā kredīta atmaksas termiņu pagarināšanu, kā arī uz jaunu aizdevumu piecu miljardu eiro apmērā. Apmaiņā pret šo palīdzību M. Saris bija pilnvarots piedāvāt Krievijai daļas Kipras bankās un enerģētikas industrijā.
Kā vēsta aģentūra RIA Novosti, Kipras piedāvājums noraidīts, jo tas nav apmierinājis enerģētikas gigantu Rosņeftj un Gazprom prasības. Pēc aģentūras rīcībā esošās informācijas, Kipra piedāvājusi izveidot valsts kompāniju, kuras pārziņā atrastos gāzes atradnes. Savukārt Krievijas investori šajā kompānijā iekļautos, nopērkot īpašas Kipras glābšanas fonda obligācijas, kuras vēlāk tiktu apmainītas pret gāzes un citu uzņēmumu akcijām. Kā izteicies A. Siluanovs, Krievijas uzņēmumiem šis piedāvājums nav šķitis saistošs.
Pašlaik nav skaidrs, vai Kipra spēs izpildīt priekšnoteikumus, lai saņemtu 10 miljardus eiro lielu kredītu no Eiropas Savienības. Agrāk tika ziņots, ka viens no šā kredīta saņemšanas priekšnosacījumiem ir Kipras banku depozītu aplikšana ar vienreizēju nodokli. 21. martā tomēr kļuva zināms, ka Kipras valdība neatgriezeniski atteikusies no šī nodokļa, kuru noraidīja valsts parlaments.
Tā vieta Kipras valdība apstiprināja tā dēvēto plānu B, kas jau piektdien tiks nodots balsojumam parlamentam. Vienreizēja nodokļa banku depozītiem vietā plāns B paredz restrukturēt divas lielākās valsts bankas, izveidot valsts investīciju fondu un izlaist īpašas obligācijas. Mediji vēsta, ka fondā tiks apvienoti ienākumi no valsts un privāto pensiju fondu nacionalizēšanas, kā arī no obligācijām, kas tiks emitētas apmaiņā pret nākotnes dabasgāzes ienākumiem. Ieņēmumi no obligāciju pārdošanas plānoti nepilnu sešu miljardu eiro apmērā. Vēl 1,2 miljardus eiro plānots iegūt privatizācijas gaitā, kā arī palielinot korporatīvo nodokli un nodokli par kapitāla pieaugumu.
Jāpiebilst, ka visas Kipras bankas nestrādā kopš sestdienas, lai
novērstu masveida kapitāla aizplūšanu, bet vienošanās ar aizdevējiem
jāpanāk tuvāko trīs dienu laikā, jo Eiropas
Centrālā banka (ECB) paziņojusi, ka turpinās nodrošināt ārkārtas
finansējumu Kipras bankām tikai līdz pirmdienai.