Dokuments Par starptautiskās informatīvās drošības nodrošināšanu prezentēts 52 valstu slepeno dienestu un tā dēvēto spēka resoru vadītāju slēgtas tikšanās laikā 21.-22. septembrī Jekaterinburgā. Konvencijas projektā iekļauto punktu mērķis ir aizsargāt valstis no ārējas iejaukšanas kibertelpā. Galveno dokumentā pieminēto draudu vidū ir „informāciju tehnoloģiju izmantošana naidīgām darbībām un agresijas aktiem”, kā arī iedzīvotāju „intensīva psiholoģiskā apstrāde, lai destabilizētu sabiedrību un valsti”, teikts publikācijā.
Dokumenta projektā norādīts, ka valstis ir tiesīgas noteikt normas savām interneta telpām un vadīt tās atbilstoši nacionālajām likumdošanām. Neraugoties uz to, ka dokumentā pieminēts valsts pienākums aizsargāt vārda brīvību internetā, paredzēts, ka valdības var noteikt ierobežojumus „ar mērķi aizsargāt nacionālās un sabiedrības intereses”.
Kommersant aptaujātie eksperti uzskata, ka konvencijas projekts paredzēts kā pretsvars virknes valstu un pirmkārt ASV, kuras palielina savu kiberpotenciālu un veido specializētas kiberarmijas, politikai. Dokumenta pieņemšana tieši ANO konvencijas veidā, kas stāv pāri atsevišķu valstu likumdošanai, ļaus Krievijai saņemt juridiskas garantijas par neiejaukšanos tās iekšējās lietās, atzīmē eksperti.
Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāvji paziņojuši laikrakstam, ko rēķinās ar konvencijas pieņemšanu jau 2012. gadā. Lai sasniegtu šo mērķi, Maskavai nepieciešams pārliecināt ANO dalībvalstis, ka Krievijas projektam ir vairāk priekšrocību, nekā ASV un dažu Eiropas valstu iniciatīvai, kura varētu tikt prezentēta šī gada novembrī, raksta Kommersant.