"Krievija vienmēr ir atvēta tiešam dialogam. Vienmēr, ar visām valstīm," viņš sacīja.
"Krievija vienmēr ir iestājusies un iestājas par visu problēmu noregulējumu un uzticības deficīta minimizēšanu divpusējās attiecībās aktīva dialoga ceļā," uzsvēra Putina pārstāvis.
Kā ziņots, Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs pagājušajā ceturtdienā pavēstīja, ka Krievija ir gatava attīstīt attiecības ar Baltijas valstīm uz vienlīdzības pamata, taču politisku apsvērumu dēļ tās netiecas uz sadarbību ar Maskavu.
"25 gadi ir iztērēti velti, taču tā nav mūsu vaina," Maskavā notiekošajā Vispasaules krievu preses kongresā pavēstīja Medvedevs. "Teikt, ka mūs un mani kā valdības priekšsēdētāju priecē tāda notikumu attīstība, būtu nepatiesība."
"Protams, mēs gribētu, lai ar Baltijas valstīm, tostarp Igauniju, būtu normālas, produktīvas, attīstītas attiecības," sacīja Krievijas premjers, piebilstot, ka tādu attiecību "nav bijis kopš visu bijušās Padomju Savienības republiku neatkarības iegūšanas".
"Ja ar daudziem Eiropas grandiem mūsu valstij ir izdevies izveidot tieši tādas attīstītas, īpašas, labas attiecības, kuras tādas saglabājas pat sankciju laikā, tad diemžēl ar Baltijas valstīm tas nav izdevies," paziņoja Medvedevs.
Pēc viņa teiktā, "iemesli ir acīmredzami - tie ir politiski".
"Visvieglākā politiskās pārvaldes metode ir ienaidnieka tēla radīšana, tas vienmēr nostrādā jebkurā valstī. Jo vairāk tu saspīlē, jo lielāka konsolidācija," klāstīja Medvedevs. "Ja blakus dzīvo tāda milzīga tauta kā krievu, ja blakus atrodas kodollielvalsts, tad vispār, kāpēc gan neekspluatēt šo tēmu, it īpaši ņemot vērā virkni vēl pastāvošo padomju fobiju?"