Interešu perimetrs
Līdz ar klimata izmaiņām pēdējos gados strauji plok milzīgie ledus un sniega klajumi, kas klāj Arktiku. Šonedēļ ANO Klimata aģentūra paziņoja, ka 2012. gadā Ziemeļu Ledus okeānā ir izkusis ledus 11,83 miljonu kvadrātkilometru platībā, kas ir lielāka par ASV teritoriju (9,6 miljoni kvadrātkilometru).
Izmaiņas Arktiku padarījušas pieejamāku un līdz ar to - iekārojamāku, jo zinātnieki lēš, ka reģiona dzīlēs guļ 13% no pasaules neatklātajām naftas un 30% no neskartajām dabasgāzes rezervēm. Jau ap 2030. gadu Arktikas ūdeņos varētu tikt atvērti pirmie regulārie kuģošanas ceļi, kas pavērtu iespējas tūrismam, kravu pārvadājumiem un zvejniecībai.
Prognozētie ekonomiskie ieguvumi likuši sarosīties valstīm, kurām reģionā ir teritoriālās pretenzijas. Līdz šim visagresīvāk tās izteikusi Krievija. Krievu zinātnieku ekspedīcija 2007. gadā Ziemeļu Ledus okeāna dzelmē iesprauda valsts karogu, savukārt valsts līderis Vladimirs Putins 2010. gadā, viesojoties arktiskajās teritorijās, kādam leduslācim uzlika raidītāju, tādējādi simboliski parādot, kurš ir Arktikas saimnieks.
Krievijas vicepremjers Dmitrijs Rogozins trešdien paziņoja, ka Krievija līdz šā gadsimta vidum riskē pazaudēt suverenitāti, ja neaizstāvēs nacionālās intereses Arktikā. «Ir ļoti svarīgi izteikt savas prasības, novilkt mūsu nacionālo interešu perimetru Arktikas reģionā,» viņu citē aģentūra RIA Novosti. «Ja mēs to nedarīsim, tad zaudēsim kauju par resursiem un arī lielo kauju par tiesībām uz savu suverenitāti un neatkarību.»
Viņš arī brīdināja, ka XXI gadsimta vidū cīņa par resursiem Arktikā iegūs «pavisam necivilizētas formas», ar to domājot arī NATO karakuģu patruļas reģionā.
Raķetes Arktikā
Lai aizstāvētu savu suverenitāti Arktikā, Krievija līdz 2020. gadam paredzējusi izveidot arktisko karaspēku, kurā tikšot mobilizēti 200 tūkstoši kareivju. Viens no soļiem pretī šim mērķim tika sperts šomēnes, kad darbību uzsāka pirmā no divām Krievijas Ziemeļu kara flotes motorizētajām kājnieku brigādēm.
Tā bāzēsies netālu no Pečengas pilsētas Kolas pussalā, un brigādes sastāvā ir kājnieku pulks, tanku, raķešu un artilērijas bataljoni. Tik daudzveidīgs sastāvs esot nepieciešams, lai spētu stāties pretī dažādiem draudiem.
Daudziem gan tik nopietnas karaspēka brigādes vienības izvietošana netālu no Norvēģijas robežas atgādina aukstā kara gadus, kad miermīlīgā Norvēģija kā NATO dalībvalsts tika uzskatīta par draudu Padomju Savienībai.
Savas pretenzijas Arktikā Krievija izrāda ne tikai ar militāriem līdzekļiem. Novembra beigās no ostas Norvēģijas ziemeļos uz Japānu gar Krievijas piekrasti devās tankkuģis Ob River ar 134 tūkstošiem kubikmetru sašķidrinātas gāzes.
Tas lielā mērā ir simbolisks kuģojums, jo tā ir pirmā reize, kad šāda tipa kuģis mēģina šķērsot Arktiku. Pa ziemeļu jūras ceļu, piemēram, Ķīnu varētu sasniegt par aptuveni 20 dienām ātrāk nekā pa tradicionālo maršrutu caur Suecas kanālu.