"Pēc Krievijas rīcības Krimā mēs nevaram dzīvot kā iepriekš," paziņoja NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens.
NATO un Krievijas attiecību iesaldēšana nozīmē visa veida savstarpējo militāro mācību un vēstnieku vizīšu un arī militāro mācību sadarbības apturēšanu. Taču tas neattiecas uz politiskā dialoga apturēšanu - NATO uzsver, ka svarīgi "atstāt atvērtas durvis" politiskajām un diplomātiskajām sarunām.
Krievija ceturtdien arī paudusi, ka vēlas atbildes no NATO par alianses ārlietu ministru sanāksmē apspriestajiem plāniem aizsardzības aktivitātēm Austrumeiropā, izteicies Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs.
Reaģējot uz Krievijas rīcību Ukrainā un Krimas anektēšanu, NATO plāno nodrošināšanās pasākumus alianses dalībvalstīs Austrumeiropā, tostarp paredzot vairāk militārās mācības, efektivizēt Baltijas gaisa telpas uzraudzību un, iespējams, nosūtīt uz šiem reģioniem savus karavīrus.
"Mēs esam uzdevuši jautājumus Ziemeļatlantijas militārajai aliansei. Mēs gaidām ne tikai atbildes, bet atbildes, kas balstās noteikumos, par kuriem esam vienojušies," Lavrovu citē CNN.