Lielbritānijas varas iestādes apsūdz Lugovoju par līdzdalību Ļitviņenko noindēšanā ar radioaktīvo poloniju-210 un ir pieprasījušas viņa izdošanu, bet Krievija šo prasību noraidījusi.
Krievijas Izmeklēšanas komitejas oficiāls pārstāvis Vladimirs Markins paziņoja, ka Lugovojs ir atzīts par cietušo krimināllietā saistībā ar Ļitviņenko slepkavību un uzņēmēja Dmitrija Kovtuna slepkavības mēģinājumu. Ir arī ierosināta jauna krimināllieta pret vēl nenoskaidrotām personām par Lugovoja slepkavības mēģinājumu.
Izmeklēšanas komiteja pamatoja savu lēmumu ar to, ka arī Lugovojs un Kovtuns saindējās ar poloniju-210, kurš izraisīja Ļitviņenko nāvi. Ļitviņenko no šīs saindēšanās nomira slimnīcā Londonā 2006.gada 23.novembrī.
Krievijas Ģenerālprokuratūra 2006.gada decembrī ierosināja krimināllietu par Ļitviņenko slepkavību un Kovtuna slepkavības mēģinājumu. Lugovojs bija liecinieks šajā lietā.
Krimināllietas izmeklēšanas gaitā tika apstiprināts fakts, ka Lugovojs saindējās ar poloniju-210, kad viņš 2006.gada oktobrī un novembrī Londonā kontaktējās ar Ļitviņenko, sacīja Markins.
Jaunā kriminālieta par Lugovoja slepkavības mēģinājumu ir apvienota ar krimināllietu par Ļitviņenko slepkavību un Kovtuna slepkavības mēģinājumu, un jaunajā lietā Kovtuns un Lugovojs ir cietušie, piebilda Markins.
Ļitviņenko, kas atklāti kritizēja bijušo Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, 2006.gada 1.novembrī tika nāvējoši saindēts ar tēju, kurai bija pievienots radioaktīvais polonijs-210. Viņš pirms nāves nepārprotami apsūdzēja Kremli par līdzdalību viņa slepkavībā, tomēr Maskava šīs apsūdzības noliedz.
Bijušais Valsts drošības komitejas (VDK) un FDD virsnieks Lugovojs 2007.gada decembrī tika ievēlēts Krievijas parlamenta apakšpalātā Valsts domē, tāpēc Krievijā viņam ir imunitāte pret kriminālvajāšanu. Krievijas atteikšanās izdot Lugovoju Lielbritānijai ir viens no galvenajiem abu valstu attiecību saasinājuma iemesliem.